Veģetatīvā nervu sistēmas disfunkcija

Aizsāka Binnia 

Man palîdzçja Cipralex + Lexotanil + pozitîvas domas + sevis nodarbinâðana ar kaut ko interesantu (it seviðíi, tad, kad nâk virsu lçkme) + sevis saudzçðana (vairâk atpûsties, izgulçties, darît to, kas sagâdâ pozitîvas emocijas, izvairîties no situâcijâm, kas izraisa sliktas emocijas).
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
17.08.2006 13:54
Jup, bet cik ilgi var izvairiities? Dziive piedaavaa savu. Ko tad?
Iedvesmas pec atkal palasu forumu, lai zinatu, ka manaa karteja "miramajaa diena" ir ari citi mireeji.
Man VD ir gandriz 3 gadus, uz mani ir izmegjinajushi 6 dazhadus antidepresantus (vienu no tiem shonedelj) un nevienu mans organisms nepanes. Esmu bijusi arsteshana pie 3 dazhadiem psihiatriem, homeopata, dziednieka un adatu terapeita. Tas 2 dazhadas valstis.
Ljoti daudz jau cilveks pats par to kaiti iemacas, izglitojoties un saprotot sevi. Kas palidz - kas nepalidz.. Shobrid saprotu, ka mani vajadzetu uz gadu aizmidzinat, jo mana nervu sistema ir nezheligi novardzinata. Katru dienu raudu, biezhi vien par neko. stress, gruti but cilvekos, nogurstu no jebkadas emociionalas piepules. Es pashlaik studeju un visas dienas aktivitates ir japlano uz minuti, jo katra minute var nozimet, ka energjija ir partereta. Gulju joprojam vismaz 10 stundas diennakti, putras kumelishu tejas, nekada kafija vai cigaretes nu jau 3 gadus, kaut ari agrak biju traka uz visu kas ljauj "apsisties'.
Bet shodien ir atkal krize... sestie antidepresanti nepalidz, dakteri nevar sazvanit un jaiet uz kaut kadu varda dienas pasakumu, no kura jau tagad esmu nogurusi :P.
Es nezinu.. man vairs nav iedvesmas... kaut kur iet, kaut ko meklet.. katram palidz kaut kas savs, citiem tas vienkarshi palidz nomirt. ojj ku negativisms shodien..
un vel man liekas ka forumi pashi par sevi ir parak negativi. Jo manuprat, tie kas no VD izarstejushies, no shitiem forumiem turas pa gabalu. Un pozitivu atsauksmju isti nav.
Bet varbut ir?
uzdaviniet man iedvesmu..
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
19.08.2006 22:35
Varbuut iesaakumam neiet uz pasaakum uz kuru iet negribaas. t.i., padomaat par sevi?
Re: Veģetatīvā nervu sistēmas disfumnkcija
20.08.2006 22:20
Binnia-ja ir vēlēšanās,raksti man uz e-pastu,pastāstīšu tuvāk par savu ārstēšanās metodi,bet šo 16.gadu laikā tā man ir palīdzējusi vislabāk!
Neizlasīju visu diskusiju līdz beigām, taču varu atbildēt Binnijai un tiem, kas cieš no līdzīgām kaitēm. Izvērtējiet savu dzīvi - vai gadījumā šādas problēmas un domas dziļākajā būtībā nesakņojas dzīves sakārtotībā? Respektīvi, viss ir tik ļoti okei, ka sākam ģenerēt problēmu no zila gaisa? Iedomājieties sevi uz brīdi laukos, govij pie astes, vai skaldot malku, lai ziemā nenosaltu...gandrīz droši, ka visas vainas pašas izzustu.
Ar šo gribu pateikt, ka vajag atrast aizraušanos, hobiju, aktīvi darboties un virzīt domas citā gultnē, nevis visu laiku sevi žēlot un vaimanāt. Un dzert ripas. Ir grūti saņemties un tikt pāri pirmajam "valnim" , vislabāk, ja ir kompanjons. Pati zinu, ko tas nozīmē, jo kādreiz arī bija piemetusies šī "Kaite", Tagad varu teikt konkrēti - tas viss radās no nekā nedarīšanas un pārāk augstu sapņu piļu celšanas.
buitiit matos,
uz shito tev var pilnigi piekrist, man ari raksturiga sevis parak liela analizeshana, saudzeshana un zheloshana. Tikai problema tada, ka paliekot vienam ari to ir gruti relativet. Ka saka gudri cilveki "raksturu nevar izarstet". Moch megjinat vienkarshi sadzivot..
cau visiem!

Noleemu peec ilgaaka laika atkal palasiit forumu par sho teemu, jo arii mani taa ir skaarusi tieshaa veidaa (izteikti pirms aptuveni gada). Saakumaa pats izbijos no taa, ko jutu, likaas mirshu nost. Tika izsaukti aatrie, nekadus sleedzienus neizdariija - tipa nervi..., ielaida nomierinosho. Triis dienas peec tam veel mociijos. Viss, kas man tad bija praataa, nekad agraak nekas taads nav bijis, ka man noteikti ir kaada konkreeta slikta kaite, ieksheejs asinsizpluudums, veezis vai kaut kas tamliidziigi fataals. Turklaat apkaarteejie taa arii nespeeja saprast, kas ar mani, jo nav ne temperatuuras, ne aareeju izpausmju un viss, ko es saku - man ir nenormaali slikti - nevaru ne paguleet, ne paseedeet, gribaas vemt, bet nesanaak, gruuti elpot, galva dun, likaas dzirdu visu ieksheejo argaanu darbiibu. Tiku arii saukts par simulantu, ja kas. Shii nesapratne izraisiija veel lielaaku uztraukumu par sevi un situaaciju, kaa rezultaataa asinsspiediens un sirdsklauves nevis norima, bet tikai palielinaajaas. Peec pirmaas izdeviibas skreeju pie gjimenes aarsta. Tas protams neko nezinaaja, bet nosuutiija mani pie neirologa + asinsanaliizes + datortomograafija (galvas skaneeshana) + sprandas usg + endokrinologs (vairogdziedzeris) + LOR... no neirologa sanjeemu papraavu recepshu un speciaalo recepshu kaudziiti, kas bija jaanopeerk un regulaari jaalieto. Veel leekmju gadiijumos ir divas pusiites no dazhaadaam tableteem jaanorij, pec kaa iestaajas organisma vispaareejs atslaabums. Taas es vairaakkaart paspeeju izmantot, jo leekmes atkaartojaas kopaa vismaz 5 reizes saakumaa ar divu nedeelju intervaalu, peec tam ik meenesi. Neirologa galeejais sleedziens bija - vegjetatiivaas nervu sisteemas disfunkcija - taa neesot slimiiba vienkaarshi lielai daljai cilveeku taa ir un viss - juutiigaaka nervu sisteema. Tieshi to pashu teica un neirologa sleedzienu apstiprinaaja arii gjimenes aarsts. Esot vairaak jaaatpuushas, mazaak jaaseezh pie datora, mazaak par visu ko jaadomaa un vairaak jaanoslogo praatu ar kaadu hobiju vai aizraushanos - jaapeldee vai jaavingro, vai tmldz. (Starp citu visu augstaak mineeto aarstu apmekleejumu sleedziens bija - viss ir normas robezhaas, esmu faktiski pilniigi vesels). Dazhi paziistamie staasta, ka shaadas leekmes esot diezgan izteikti viirieshiem starp 26 un 30. Gjimenes aarsts piebilst, ka katram cilveekam ir citaadaaka nervu sisteema, un ir daudzi cilveeki kuriem taa ir juutiigaaka, smalkaaka, nopietnaak reagjee uz daudziem notikumiem, tas paarslogo nervus. Taapeec varot saakties shaadas leekmes.

Tagad par shodienu. Zaales paartraucu lietot shii gada pashaa saakumaa, kad taas vienkaarshi beidzaas. Pie neirologa neaizgaaju, noslinkoju, daljeeji negribeeju,ka atkal buus jaadzer n-tie antidepresanti un trankvilizatori, bet pats galvenais iemesls, kaapeec neaizgaaju - es izlasiiju sheit pat forumaa kaada ieteikto Kurpatova graamatu "Sredstvo ot vegetososudistoy distonii" (http://publ.lib.ru/ARCHIVES/K/KURPATOV_Andrey_Vladimirovich/). Ja godiigi - nezinu vai speciaali, vai nee - bet taa ari neviens aarsts un "speciaalists" man nepastaastiija to, kas pateikts Kurpatova graamataa par sho mistisko kaiti. Manii radaas briinumaina apskaidriiba par lietaam, par kuraam es nekad nebiju aizdomaajies. Kaa arii es uzzinaaju, ka ar sho kaiti [sa]dziivo liela dalja planeetas iedziivotaaju, bet neviens veel nekad no taa nav, piemeram, nomiris. Ka taa nav mediciiniska rakstura kaite, ka kamols kaklaa un pakruutee ir tikai un vieniigi sasprindzinaati nervi, ka sirdsklauves un augstu asinsspiedienu rada tikai un vieniigi pasha praats, iedomas, ka "kaut kas nav labi", ka "juutos ar vien sliktaak un sliktaak", ka "zaales dzeru, bet nekas neliidz". Patiesiibaa, banaali, bet shai distonijai ir ljoti liels sakars ar organisma paarpuuli, nesaudzeeshanu, sevis nemiileeshanu, negatiivu domaashanu, nebeidzamu praata nodarbinaashanu ar domaam, par visu, ko vien redzam, dzirdam un sajuutam. Starp citu, Kurpatovam ir viens patieshaam labs ieteikums, kaa pameegjinaat ciiniities pret leekmeem: pamegjinaat sho leekmi izraisiit ar savu praatu, iedomaaties - "cik man tuuliit buus slikti", kaa tuuliit saaks dauziities sirds, cik saapiigs buus kamols pakruutee utt. - taa ir kaa sevis noruudiishana, bailju likvideeshana, jo patiesiibaa veg.sist.distonija rodas praataa, un pastiprinaas neapzinaati ar zemapzinjas "paliidziibu" iedarbojoties uz apzinju. Bet shim zemapzinjas pastiprinaajumam ir kaads psihologjisks iemesls, varbuut no taalaas beerniibas, varbuut no ikdienas stresa daudzu gadu garumaa. Taa tad arii ir probleema sakne.
Veel no Kurpatova - vinsh savaa ikdienas darbaa secina, ka visi vegjetatiivaas nervu sist. distonijas "slimnieki" vienmeer ir izraadiijushies tieshaa noziimee veselaaki par paarejiem, taa vienkaarshaa iemesla deelj, ka vinji nemitiigi uztraucas par savu veseliibu - regulaari staigaa pie aarstiem.

Neesmu gaajis kopsh janvaara pie aarstiem - neirologiem (ir radusies zinaama skepse), neesmu dzeeris itnekaadas "nervu" zales, neesmu izjutis pieradumu pie shiim zaaleem, sen nav bijushas leekmes, nav man bijushas sirdsklauves, nav man bijis izteikti paaugstinaats asinsspiediens vairaaku dienu garumaa, juutos ar katru dienu tikai labaak un labaak, jo esmu sapratis - tas ir tikai un vieniigi mans praats, kas rada shiis probleemas, taas ir tuukstoshiem domas, kas vienlaikus shaudaas manaa galvaa. Liela noziime manai pashsajuutai un absoluutajam ieksheejam mieram, pat tad kad "pakruutee kaut kas spiezh" un "reibst galva kaa uz vemshanu" ir ne tikai Kurpatova literatuurai, bet daoismam, seno kjiinieshu Dao maaciibas teezeem un Ekharta Tolles graamataam (http://www.amizante.lv/personalia/Ekharts_Tolle/324/1.html). Vajag mazaak par visu domaat, biezhaak atpuutinaat savu praatu un apzinju. Ik dienu jaabuut kaadam noteiktam laikam, kad praats tiek atpuutinaats no domaam, kaut vai ejot guleet - vai nu gara aciim skatiities uz noteiktu kraasu, vai nomierinaat uudens virsmu domu juuraa, kur vilnji ir domas, vai skaitiit pie katras ieelpas izelpas, vai koncentreeties uz to, ka ieelpojot mees elpojam pa kreiso naasi, bet izelpojam pa labo. Pats gruutaakais - iemaaciities uz visaam savaam domaam paskatiities no malas, ieklausiities savos spriedumos no malas, ar savu tiiro apzinju, nevis praatu. Es juutu, ka tas neticami briinumainaa kaartaa ir mans dziedinaataajs. Es vairs ikdienaa neveerteeju (censhos neveerteet) pilniigi nevienu cilveeku, lietas un notikumus, ar kuriem sastopos. Lai tie buutu deputaati, valdiiba, vai sieva, darbs, maajdziivnieki, invaliidi, glaunas mashiinas uz ielaam, "biezie", kas dziivo "krutaas" maajaas, apkaart esoshie cilveeki, kas nemitiigi censhas kaut ko pamaciit un "man uzspiest". Ir teiciens - "if you cant change something, change your atittude". Briinums - bet es ikdienaa esmu sevi saacis veerot, es veeroju savas emocijas, domas, attieksmi pret citiem. Cilveeki ir taadi, kaadi vinji ir. Arii ljaunums vienkaarshi ir un ar to ir jaasamierinaas. Es nekad agraak neesmu to dariijis, bet tagad juutos neaprakstaami labi. Ja es zinu, ka ar mani viss ir kaartiibaa, tad ir banaali uztraukties par to, kas man reaali nemaz nav, par slimiibaam kuru nav, par naavi (visi mees agraak vai veelaak mirsim). Tas dod iespeeju paluukoties uz sevi no malas, ieraudziit to, kam agraak netika pieveersta nekaada uzmaniiba. Nemiers un bailes NEEKSISTEE! Tas ir muusu praats, kas to rada. Es kaadu noshokeeshu ar shaadu Dao atzinju: Viss, kas mums apkaart, ir subjektiivs. Tikai es pats esmu objektiivs. Viss ko mees redzam, varbuut nemaz nav taads, kaa mees to redzam un katrs cilveeks vienu un to pashu redz un juut pavisam citaadaak. Nav veerts uztraukties par to, ko kaads cits redz pavisam citaadaak. Striidi un veerteeshana ir bezjeedziigi. Domaaju, ka pashaa pamataa shie ir vegjetatiivaas nervu sisteemas distonijas saakuma iediiglji - mees nodarbinam savu praatu ar nevajadziigaam domaam, praats tiek paarpuuleets un paarpuules rezultaataa tiek ietekmeetas visas organisma funkcijas. Jaa un es ticu, ka konkreeti manu leekmju iemesls ir arii darbs, gjimene un dazhaadi citi iemesli, es to pashlaik veeroju no malas un censhos rast risinaajumu (viens no tiem ir pieveershanaas Dao).

P.S. Neesmu ne aarsts, ne sektants, ne kaads dziives maaciibas skolotaajs, esmu visparastaakais :) IT sfeeras datorspeciaalists un piekriitu idejai par maajas lapas izveidi, kuraa buutu uzsveerts tas, par ko raksta Kurpatovs, kaa arii siiki un smalki aprakstiita veg.nervu sist. distonija, taas iemesli un veiksmiigas izaarsteeshanaas gadiijumi. Man ir serveris un tehniskas zinaashanas :) Shaads saits paliidzeetu daudziem (arii man) ieguut apskaidriibu par to, ko pats nemaz nezin un nenojaush.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
25.08.2006 16:38
Jauki, ka padalîjies, hQuse. Ðâda attieksme daudzas problçmas var atrisinât.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
25.08.2006 16:41
diezgan izsmeloss raksts un daudz no tava teikta ir taisniba, varu piekrist, jo pats censos sevi paverot, kad jutos labak, kad sliktak, ko taja bridi domaju, kas notiek galva un kermeni...
tikai vienam ir vieglak, citam ir grutak to apzinaties, jo lai ari apmeram esmu izpratis sis kaites celonus, tomer joprojam uznak nelabumi un nak galva tas domas par slimibam un briesam, lai gan zinu, ka nav man nekas - ne vezu, ne sirds vainas ne kas cits, bet vienalga reizem galva ieplust stulbas domas, bet ar to ir jacinas pasam sevi izvertejot un sevi pareizi nosjanojot un nedomajot neko sliktu, man tas loti palidz un domajams, ka palidzes ari turpmak...
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
25.08.2006 18:11
...O...mûsu pulkâ vçl viens...
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
25.08.2006 18:17
...jâ....vienmçr ir jauki apzinâties, ka neesi viens...:-)))
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
25.08.2006 18:21
...viens no tiem, kuru var piepulcinât pie HS sugas :))...uh, kâ man patîk :))
hQuse..

Liels Tev paldies.Tikko buushu Latvijaa, uzreiz mekleeshu Kurpatovu graamatniicaas.Zini, pilniigi vienaads storijs arii man, ka Tev.Tikai ar to starpiibu,ka veel joprojaam neesmu atradusi iistos vaardus sevis mierinaashanai.Un pie aarstiem neeju, tikai mokos ar domaam pa neaarsteejamaam slimiibaam un praatinja aptusmhoshanos.
Likaas,ka esmu uzveikusi sho pretiigo kaiti, bet..peeksnji vienaa dienaa kaa vaaks uz galvas,domas skraida,klejo,un ir bezgala lielas skumjas par visu.Dusmojos uz sevi nenormaali..
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
26.08.2006 19:50
Te var nokaèât viòa grâmatas

http://www.koob.ru/kurpatov/
Skramba mazaa
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
26.08.2006 22:28
A latviski nevar ko taadu dabuut?:(
hQuse is malacis, ka viens pats relativi isa laika ir ticis gala ar savam problemam, kas patiesiba ir sevis parvareshana un gara stiprinashana.
Teoretiski es to visu saprotu, cinos jau 3 gadus, bet jutu, ka bus vajadzigs vel ilgs laiks.. Varbut ta ir viriesha logjiskas domashanas prieksrociba - tas viss ir mana galva, tatad cepties ir vienkarshi jaizbeidz,,, un sanak! Super! Shodien izstaigajos pa rigas gramatnicam un to distonijas gramatu vairs nevar dabut. sanak interneta, un toch tikai krieviski.
Jaaatziistas, ka esmu tikai pashaa sevis dziedinaashanas celja saakumaa, jo tikai nesen saaku pieveersties tam, ko aprakstiiju augstaak. Bet, taa kaa neveelos sleept vai padariit par nosleepumu savas izjuutas un panaakumus, es dalos arii ar paareejiem :) (un nemitiigi lasu, lasu, lasu labas graamatas)


Mincits Wrote:
-------------------------------------------------------
> hQuse..
>
> Liels Tev paldies.Tikko buushu Latvijaa, uzreiz
> mekleeshu Kurpatovu graamatniicaas.Zini, pilniigi
> vienaads storijs arii man, ka Tev.Tikai ar to
> starpiibu,ka veel joprojaam neesmu atradusi iistos
> vaardus sevis mierinaashanai.Un pie aarstiem
> neeju, tikai mokos ar domaam pa neaarsteejamaam
> slimiibaam un praatinja aptusmhoshanos.
> Likaas,ka esmu uzveikusi sho pretiigo kaiti,
> bet..peeksnji vienaa dienaa kaa vaaks uz
> galvas,domas skraida,klejo,un ir bezgala lielas
> skumjas par visu.Dusmojos uz sevi nenormaali..

Sveika!

Ieklausies savos vaardos "tikai mokos ar domaam"! No shii briizha nolem, ka
Tu vairs nemociisies ar shiim domaam - vienkaarshi paarstaaj/izbeidz par to domaat! Liidziigi kaa ar lampas sleedzi tiek izsleegta gaisma, izsleedz taas domas no savas apzinjas un viss! Es peec shaada negatiivu domu izsleegshanas principa praktiski esmu izniideejis sevii agraako nemieru, kas pastaaviigi man trauceeja normaali dziivot :)

Kad saac justies vai juuties slikti - nedomaa par neko citu, iznjemot plashu juuru, kuraa bangojas vilnji. Viljnji ir tavas domas. Meegjini panaakt, lai viljnji norimtu un uudens virsma kljuutu tik dzidra kaa spogulis. Shaadi var riikoties jebkuraa vietaa, jebkuraa laikaa - darbaa, maajaas, uz ielas, lielveikalaa - principaa taa ir vistiiraakaa meditaacija!
Un ljoti svariigi, lai notiktu domaashana tikai un vieniigi par sho juuru - neko citu! Visas citas domas, kas "ienaak praataa", momentaali ir jaaignoree!
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
28.08.2006 09:47
Izsleedz domas... iipatneeji Tu saki :D
Es peec sevis zinu, ka trauksmes utt nepaariet, jo cilveeki vienkaarshi pietiekami sevi nenodarbina ;) Es piem biju paarliecinaats, ka aarsti ir debiili un man ir slima sirds, tikai vinji to nejeedz atrast (paarsitieni, sirdsklauves, reibonji utt). Bet tad vienu dienu sapratu, ka sports man noziimee paaraak daudz un tad jau labaak mirstu sportaa nevis seezhot diivaanaa. Atsaaku sportot (nebiju to dariijis gadu, lai gan reaali esmu sameeraa aktiivs sportists). Un kaa par briinumu (iisteniibaa tikai loogjiski), manas domas par slimo sirdi (veselo iisteniibaa) nomainiija domas par pareizu eeshanu, guleeshanu, par eeshanas ritmu, par sporta rezultaatiem utt Neatlika vairs laika "buut slimam" :D

Vel ko es piekopju jo projaam, uz nakti dzert baldriaanju+piparmetru "teeju". Nedeelju padzeru nedeelju nedzeru. Kaut kaa taa. Un aarstu raxtiito Lexotanil padzeeru tik nedaudz un sapratu ka suuds vien ir... nafig... cits aarsts izdomaaja, ka man ir sleeptaa depresija un izraxtiija Seroxat, to es pat nenopirku un pie aarstiem vairs neesmu bijis.

Ja palidz var jau domaat par juuraam un citaam peljkjeem, bet labaak nedomaat neko ;) Mediteet... ja gadaas to iemaaciities :)

P.S.
gribeetu es redzeet sevi domaajot par Juuru, ja lieli uudens daudzumi ir mana fobija :D:D:D:D



Edited 1 time(s). Last edit at 28.08.2006 09:49 by Mateus.
Mateus - sports ir vislabaakaa alternatiiva koncentreetaam domaam par, piemeeram, bangojoshu juuru. Visa pamataa ir ideja - konkreetu laiku atpuutinaat savu praatu, nedomâjot par neko citu. Es rakstu par to, kas man paliidz. Nav teikts, kas tas aliidzeetu jebkuram. :)
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
28.08.2006 10:41
Man noteikti nee :D
es pa daudz domaajot pa Juuru driizaak nosliiktu seezhot biroja kreeslaa :D :D :D
A sports... hihi... zini kaads kaifs ir atkal dziivoties pie stangaam ar svariem 100kg, 140kg, 160kg... 8) Mmmmm... nekaadiem stresiem, trauksmeem un tamliidziigaak kakaam vairs neatliek laiks :D
Bet taisniiba... kas liidz man, ne vienmeer liidzeetu vel kaadam.
Tur jau tas suns - atrast savu fishku, kas nomierina. Vienam sports, vienam religjija, vienam adishana. man tik ljoti reti iznak izslegt savas domas, parasti vinju ir tikai par daudz, par atru, visas vienlaicigi..
hQuse, lasu jau otro Kurpatova gramatu - super! neizlasu gluzhi ne tik daudz ko jaunu, ka drizak patik man vinja rakstishanas stils - absoluts pozitivisms.
a feel-good-book. bez amerikaniskam muljkjibam no self-help section ar izsaukumiem "tu to vari!" bet ar labu humoru ieksha. pie tam krievu valodu sanak apgut diezgan intensivi ;) man patik vinja gramata "sredstvo ot ustalosti", kas konkreti man ir aktuala problema.
lai gan regulari eju pie psihoterapeita, gramatas ir labs papildinajums.
toch iesaku
es daleeji piekriitu kad tas viss ir no iedomaam, bet kaadeelj pat citreiz nedomaajot man taa ir???? un es nevaru nomierinaaties !!!!! man saak sirds dauziirties un galva diivaina paliek , un tad man liekaas kad ar mani var kaut kas notikt!!!!!

es visu laiku esmu sliktaa garastaavoklii, un dusmojos un bljauju dazhreiz pat bez vajadziibas!!!!!!! man viss besii aaraa, nekas man nepatiik, !!!!! es netieku ar sevi galaa!!!!! man ir liekais svars, un man nav speeka sanjemties un tikt valjaa no taa!!!!! un varbuut tas ir arii tas kas man riebjaas!!!!!!

Man naak bailes virsuu, es domaaju negatiiva domas!!!!! kapeec, es pati nesaprotu briizhiem!!!!!!!!!
Leedija,
pirmkart - vai tu ej pie psihoterapeita? ja neej, tad jaiet. nevis tapec ka vinjs tevi baigi arstes, bet tev pashai iemacis sevi arstet.

tas, par ko tu stasti, ir apsleptais stress. kad liekas - shodien eksamena nav, shodien svetdiena, shodien cepju ar mammu piparkukas, bet vienalga esmu aizkaitinams un rauduligs. Tas tapec, ka zemapzinja turpina ardities. Un to stresu no zemapzinas var izvilkt lauka tikai ar psihoterapiju.

stress, ko mes apzinamies, ir tikai par realajam, "pavirshajam" sadzives lietam, bet lai tiktu no tam valja ir japievershaas îstajam problemam, kas slepjas zemapzinja.

shobrid tava nervu sistema ir parmocita, vinjai ir vajadziga atputa. noteikti izlasi hQuse ieteikto gramatu!
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
28.08.2006 23:38
...aizej, aizej,...psihoterapeits glemeþa atrumâ mçìinâs paskaidrot vienkârðu nepaplaðinâtu teikumu..next divus gadus vçl vienu teikumu...sakârtos...:)) savas finansu lietas...nevis Tavu galvu...
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
29.08.2006 11:44
Nutrija raksîja
"Stresu no zemapziòas var izvilkt ârâ ar psihoterapiju"

Var arî citâdi. Pamçìini ar meditâciju. Tâ der visâm dzîves situâcijâm. Tas ir veids, kâ patieðâm sajust paðam sevi.
madcynics, sudigi, ka tev tada pieredze ar psihoterapeitiem. nav jau jaiet pie kura katra. es biju pie 4 dazhadiem, lidz atradu tadu, kursh ir kompetents, kam darbs ir lielaakaa aizraushanas un kas mani gatavs uzklausit pat pec darba dienas beigam. Es pie vinja no Rigas pat braucu uz mazpilsetu, tas maksa 3reiz letak neka Riga un esmu pilniga sajusma jau pusgadu.
otrkart, madcynics, parspilet ari ir maksla

baigi baigi kruta, ja cilveks pats sev mak palidzet meditejot. man viena pati meditacija nepalidzeja, t.i. atslabinaja un bija ok, bet pie "lielajam" atbildem vinja mani nenoveda.
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija
29.08.2006 12:34
Nutrija, es ar meditâciju nonâcu pie ÎSTAJÂM atbildçm, jo tas jau nav tâ, ka tikai meditç un viss, bet nu katram savs.
un ur tu to iemaaciijies?
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 15 pieskaita 21?
Ziņa: