ârstu solidaritâtes "perfekts" piemçrs bija Auders.

...raimondam1...mâju bûvçt sâk no pamatiem...pirms tam ir DOMA, IDEJA...ja tâ bûs kleina, tad - nu ko, sûdi bûs...tâtad - vispirms ir jâsâk ar pozitîvismu...starp citu, tikai pârîtis laikrakstu ir ar ðo ievirzi...un tie paði - uzòçmçjiem...un tie arî pelna...pârçjâ negâciju pârsâtinâtâ sabiedrîba savâs taisnajâs dusmâs ar asinîm aizlijuðajâs acîs grib tikai graut..vai nu pilnîgs pohujs...IDEJA SKAIDRA???

algas var maxât, ja ir augstas pievienotas vçrti'bas raþoðana, ko nosaka laba skolu izglîtîba, intereðu pulcinî, prof izglîtîba un mazo- vidçjo uzòçmumu daudzums valsti'''' no tâ rodas nauda.
es tâpat nedomâju, ka mani ievçlçs, es tikai skatos, kâda ir situâcija.
Tâtad
1. Vai valsti parvalda kompetenti cilvçki?
2. Vai kïu'das vispâr ir un ja ir vai tâs tiek analizçtas un novçrstas?
3. Vai lçmumus var ietekmçt vidçjais pilsonis ?
4. Vai vidçjais pilsonis vispâr piedalâs le'mumu izstrâdç, sabiedriskajâ procesâ?
5. Vai dzelteni temati nav pârsvarâ kvalitatîvai notikumu analîzei?

P.S. Par radio pârraidi par vçþiem - ja 10 000 klausîtâju paliek ar domu, ka ârsti ir nelieði un ielaiþ viòiem vçþus, tad mazinâs viòu lîdzestîba ârstçsânâ, pasliktinâs attiecîbas, kas veicina ârstu izdegðanum un neveicina skolnieku interesi par mâcîbâm ðajâ profesijâ. Ja viòi saprot arî savas darbîbas sekas, tad kaut nedaudz ðis process uzlabojas. Tâtad iesaistîsânâs tûkstoðu auditorijas apgaismoðanâ, kâ tâs lietas patiesîba notiek ir paða ârsta interese.

d



Edited 1 time(s). Last edit at 08.12.2007 21:56 by Dr.asist. Raimonds.

sc, Raimond1, tu esi profesionaalis?

Raimond 1 jâmâcâs ekonomikas pamati. Mainoties sabiedriskai iekârtai vai îpaðumu formai vispirms rodas tirdzniecîbas kapitâls. Ir sagrauta rûpniecîba un panîkusi lauksaimniecîba, bet çst gribas visiem. Tâpçc galveno vijoli spçlç tirdzniecîba. Kad tirdzniecîbas ceïâ iekrâtâ naudiòa sasniedz zinâmu masu, tâ meklç, kur ieguldîties. Tiek pirkti nekustamie îpaðumi,tam seko raþoðanas atjaunoðana un lauksaimniecîbas pâreja no mazâm saimniecîbâm uz lielâkâm un progresîvâkâm. Vispirms raþoðanâ dominç vienkârða izejvielu pârstrâde, kâ Tu saki maza pievienotâ vçrtîba, tad var rasties apstâkïi arî sareþìîtâm tehnoloìijâm. Tehnoloìijas tiek gan ievestas, gan radîtas uz vietas. Tad lûk mûsu valsts tikai ar savu kapitâlu lielas pievienotâs vçrtîbas radîðanai vçl nav gatava. Lai kâ mçs to gribçtu. Bet... bet, nav mûsu izglîtîba tik peïama, kâ Tu saki. Raþoðana atkopjas, viss notiek. Vçrtîbas tiek raþotas, tikai tie, kas to dara daudz nerunâ.

tâtad viss ir kâºtîbâ, nekâdas kïûdas nav? nu ja...

tâ tirdzniecîba to vijoli ir par daudz spçlçjusi, vietçjais patçrin''ð nav bezgalîgs

""Kad tirdzniecîbas ceïâ iekrâtâ naudiòa sasniedz zinâmu masu, tâ meklç, kur ieguldîties. Tiek pirkti nekustamie îpaðumi,tam seko raþoðanas atjaunoðana un lauksaimniecîbas pâreja no mazâm saimniecîbâm uz lielâkâm un progresîvâkâm. ""
kâ var atjaunot raþoðanu( tâ, ja nebûtu kïu'das), ja greizâ izgli'tîbas sistçma nenodroðina raþotâjus - tâs izmaiòas, ko varbût tagad ieviesîs, dos efektu cita pçc paºis gadiem, cita pçc 20 gadiem
tâ vienkârði paòemam biznesmeni un viòð raþo latvieðu Nokia ?????????????

Tirdzniecîba dominç tieði tik ilgi, kamçr ðî tirgus dalîbnieki neiekrâj tiem nepiecieðamo kapitâlu, lai attîstîtos tâlâk. Ir daudz uzskatâmu piemçru, kad lieliem tirdzniecîbas tîkliem veidojas blakus nozares,kas saistîtas gan ar izejvielu apstrâdi, gan finansu sfçru. Raþoðanu atjauno ïoti vienkârði. Ir uzòçmumi, kas kaut nelielâ mçrâ saglabâjuðies, jeb veìetçjuði visus ðos gadus. Ðie uzòçmumi tagad iegûst investorus, kas iegulda savus lîdzekïus raþoðanas pârkârtoðanâ, modernizâcijâ, pieprasîtu tehnoloìiju apguvç, jaunu tirgu apgûðanâ (ne centrâltirgus). Piemçram, vecâ labâ rûpnîca RAR piegâdâ auto paneïus Krievijas, Baltkrievijas autoraþotâjiem (tie arî vçl dzîvi). Latvijâ esoðâs metâlapstrâdes rûpnîcas izgatavo aprîkojumu vai puspasaulei. Vçl neesoðajos AUDI un VOLVO modeïos daþas salona plastmasas detaïas tiks raþotas izmantojot Latvijâ izstrâdâto aprîkojumu. Daþas tâpçc, ka pagaidâm nav pietiekamu jaudu. Ar izglîtotiem kadriem ir problçma. Trûkst tehnologu, konstruktoru un augstas kvalifikâcijas strâdnieku. Taèu, ja òem vçrâ, ka laba konstruktora alga var sasniegt Ls 1000 un vairâk (kâ pats pelna), tad svçta vieta tukða ilgi nestâvçs.Par Latvijas telefoniem nevajag ironizçt. ÐÍiet VEF KTR, vai kâ to pareizi tagad sauc raþo visai pieklâîgus aparâtus. Sâkotnçji tur bija kopfirma ar vâciesiem, tagad kaut kas mainîjies. Raþotâjiem ir grûti, bet ne tâds bezcers, kâ 10 gadus atpakaï.
Ekonomika ir akurât tâ lieta, kur darbojas stingri likumi, nevis vçlmes. Ja kâds to nesaprot, tad maksâ.



Edited 1 time(s). Last edit at 21.09.2006 20:01 by plants.

Vai tajâ grâmatâ bija kaut kas par labu valsts pârvaldi un ilgtermiòa domâðanu ?

Var painteresçties pie jebkura darba devçja, kuram vajag speciâlistus, kas mâcîjuðies ilgâk par 4 gadu biznesa skolas izglîtîbu vai kaut vai tos tos paðus kvalificçtus strâdniekus izmantojoðâ uzòçmumâ un viòi pateiks, ko domâ par valsts ilgtermiòa domâðanas spçjâm. Lai gan tagad gandrîz visas partijas atzîst, ka bija kïûdas, tas, kas ir noticis, jau nav izanalizçts, daudzas problçmas tiek ignorçtas.

Tâlredzîgi politiíi bûtu domâjuði - bet ja nu raþoðanai vajadzçs labu izglîtîbu - un nebûtu izdarîjuði tâdas kïûdas. Tas fenomens, ka neprotestçja ne skolnieki, ne skolotâji, ne vecâki, ne mçdiji, ne augstskolu profesori, kas tagad slavina toreiz vadoðâs partijas - tas nepasaka neko labu par sabiedriskajiem procesiem valstî.

To grâmatu sauc "Kapitâls" autors Kârlis Markss. Iesaku izlasît pirms òemties spriest par ekonomikas procesiem. Par raþotâju sâpçm vari man neaìitçt. Varu galvot, ka tâs pârzinu kudî labâk par Tevi. Kâ saka uz savas âdas. Vispâr par strâdniekiem Tu nez kâdçï izsakies diezgan pavirði. A veltîgi. Vienreiz jau rakstîju, atkârtoðos: sûdîgs ir tas politiskais kapitâls, kas iegûts kritizçjot citus. Sak, skat kâdi Jûs visi debîli un cik mançjais zirgs ir balts. Kritizçt , kâ vajadzçja "toreiz rîkoties" mçs visi varam. Tagad mçs visi labi zinam, ko vajadzçja darît 1905 gadâ. Ðodienas zinâðanas pielietot 10 gadus atpakaï nevar pçc definîcijas. Paòem papîrîti un uzraksti da jeb kâdas nozares 10 gadu "ilgtermiòa prognozi", to papîrîti noslçp, bet attiecîgi pçc 10 gadiem apskaties, kur Tu ðodien biji gudrs.

Normaali vecaaki taa vietaa lai skalji un bezjeedziigi protesteetu un savus nervus bendetu paliidzeeja vai piespieda beernam izveeleeties tos priekshmetus, kas vairs nebija obligaati.

Es atkârtoðos - biju aizgâjis uz Providus rîkoto izglîtîbas diskusiju ( pçc vçlçðanâs varbût bûs pieejami arî drukâtie pilnie disusiju teksti) un tur pateicu apmçram to paðu- par sabiedrîbas un politiíu prognozçðanas spçjâm un rezultâtiem un pieslçjâs viens ierçdnis no tâ sauktâs Valmieras grupas, kas acîmredzot toreiz piedalîjâs izglîti'bas humanitarizâcijas procesâ un pateica to paðu - viòð tagad darîjis bûtu tâpat, jo te ir demokrâtija un skoloniekus piespiest nevajagot. Vçlâk es mçìinâju aprunâties ar ðo kungu un viòð vçl pazinôja, ka eksaktie pedagogi esot bijuði sev sarakstîjuði uzpûstas stundu slodzes un esot bijis nepiecieðamas tâs samazinât. Parunâjos arî ar pedagogiem un daudzi teica, ka tolaik nekâda iekðçja pavçïu apsprieðana nav bijusi iespçjama.
Kas aatiecas uz balsu zvejoðanu - es skaidri apzinos, kâ jârunâ tâdâ gadîjumâ.

Kas attiecas uz ierçdòu kompetenci - stulbums nav Latvijas problçma vien, atcerieties kaut vai cunami un izcilo pasaules sabiedrîbas darbîbu.

Tev tâda toòkârta kâ Delfu komentçtâjam.
Lûdzu nosauc Tavuprât divas lavbas lietas, kas tika izdarîtas pçdçjo 10 gadu laikâ.

Nu tie ir fakti, tâ nu tas bija un kïû'das ir jaanalizç? :)

Labas lietas var nosaukt desmitiem, bet problçma ir tâ, ka tajâ maisâ, kas saucas pozitîvâ doma''sana var iekïaut arî nevçlçðanos analizçt notikumus, tâ nu tas ir.

Labas lietas ir, piemçram, daudzi labi projekti, kas uzlabo satiksmi - tilti, ceïi, jauna tehnika firmâm, apmâcîti cilvçki, jauna tehniak slimnîcâm utt utjpr beidzot plaði publiski visos mçdijos informâcija un ana;lîze par darba tirgusm prasîb;am, kuras nebija pirms pâris gadiem.

Es nesaku, ka viss ir slikti, es tikai atgâdinu, ka tas veids, kâ uz vçlçðanâm tiek uzrunâts vçlçtâjs, îpaðu domâðanu neizraisa.

Analiize par darba tirgus prasiibaam ;-)
To iipashi labi redz rezidentuuras konkursos ;-)

Man ir gluþi vienalga, kâ pirms vçlçðanâm uzrunâ vçlçtâju.
Es redzu, ko kurð darîja un izdarîja pçc pagâjuðâm vçlçðanâm. Man var ausîs pûst medu, vai zîmçt melnas bildes, tik un tâ man ir savs priekðtats par lietâm.

d



Edited 2 time(s). Last edit at 08.12.2007 21:56 by Dr.asist. Raimonds.

vai ðo diskusiju varçtu notraktçt kâ politisko reklâmu?

nezinu gan :(

man ir interesanti :)

Noela, kâ domâ, vai ârstiem bûtu jâizmanto iespçjas uzrunât plaðâku auditoriju, kâ minçtajâ raidîjumâ par ielaistiem vçþiem?

Bet ir amizanti klausiities kaa augstie speci slavee ministru, kameer Stradinjiem grib izsludinaat maksaatnespeeju

Man jau liekas,ka nekas tiem stradiem nenotiks:) Bet nu kopumaa tieshaam mulkiigi

aizgâju uz Zina'tnes dienâm, diezgan daudz skolnieku interesçjâs par nanotehno, cietvielu fiziku un citâm zinâtnçm...
varbût vçl nemaz nebûs tik ïauni..
parunâju ar daþiem, izrâdâs pat Rîgâ daþâs skolâs nav , piemçram, íîmijas skolotâju :(\\

P.S. Toties video, kâ domâjat, kurð personâþs eksponçjâs kâ zina'tnes patrons?

biju aizga'jis uz Zinâtnes dienâm, daudz skolnieku interesçjâs tomçr par cietvielu fiziku, nanotehno...
varbu't kaut ko no kïûdâm saglâbsim.

aha, tikai tos, kas labi apmâcîti un aiztinuðies uz ârzemçm - tos atpakaâï dabût grûti.
Es arî piedalîjos.



Edited 1 time(s). Last edit at 22.09.2006 23:31 by Noela.

ierosinu piedalîties sabiedriskajos procesos un neïaut turpmâk politiíiem, ierçdòiem un þurnaïistiem pieïaut tik smagas kïu'das

...vispârçjas frâzes...mehânisms??

Mehânisms tâds - izskan viedoklis ârpus sarunâtâ teâtra repertuâra, tas viedoklis tiek uzturçts un atkârtots un pçc iespçjas vairâk cilvçku uzzin par to.
Piemçºam, jau minçtajâ gadîjumâ ar radio, kur aprunâ vçþa ielaiðanas procesu, tie desmit tûkstoði uzzin, ka arî paðam potenciâlajam pacientam ir sava atbildîbas daïa un nevar nçsâties pa pasauli ar tekstu - ârsti ir maitas un bendç mûs nost.

Vçl svarîgs aspekts ir tas, ka ja Raimonds1 tajâ laikâ guï, to izdara Noela vai Runcene, kurâm arî vajadzçtu interesçties par ârsta- pacienta attiecîbâm uz labâkas pacienta informçðanas bâzes par slimîbu profilaksi un agrînu diagnozi.

Gadîjumâ ar cunami, kad nebija nekâdas brîdinâðanas sistçmas un tie, kuriem tas jau bija postîjumus nodarîjis, neiedomâjâs piezvanît, aizsûtît iszinu vai e- pastu ( tajâ skaitâ tûristi), ka no austrumiem nâk vilnis un pçc kâda laika atnâks ( 800km/h, ja 400km starp salâm - pusstunda laika paiet nost no krasta), tad vienkârði uzturçt vismaz interneta diskusiju telpâ viedokli par starptautisko organizâciju padomu un þurnâlistikas kvalitâti un izdarît Latvijai bûtiskus secinâjumus, kâ apieties ar ârzemju mentoriem.

Skan jau baismîgi skaisti. Bet (ðitais skançs ciniski bet patiesîba) - lielai daïai ârstu ir pilnîgi vienaldzîga pacientu informçðana par profpasâkumiem - viòiem nav laika ar to nodarboties, jo viòi pieòem 40 slimus cilvçkus dienâ, pçc kâ viòiem ir ritîgs po uz visu, jo viòi ir vnk pârguruði. Priekð tam ir þurnâli, avîzes, radio un tv. Ar to arî nodarbojas daþi ârsti - tie, kuriem tas patiesîbâ rûp (kautkâdi ierindas ârsti kuriem pagadîjies tâds pacients kas tiek pie ðprices un izkârto viòam interviju) un otra grupa - tie, kas ar to grib kautko panâkt - un nevis vispârçju labumu - bet labumu sev - iegût vairâk pacientus, iegût popularitâti u.c (ðis bez piemçriem) (ir arî "starpposmi", bet to ir mazâk).

Man draudzene aarste peec peedeejaas pienjemshanas uz kuru ieradaas 17 pierakstiitie un veel 12 pacienti bez pieraksta (a kur liksies, prom nedziisi), izteicaas, ka beidzamajiem trijiem jau gribeejusi galvas nokost. Un taa ir realitaate. Uh apeleet pie taadaam stulbiibaam, kaa- nepatiik, maini darbu ir vienkaarshi naivi. Konkreetajaa specialitaatee vinja ir vieniigaa aarste vieniigajaa pilseetas polikliinikaa. Un nav slikta. bet nav ne fiziska, ne moraalaa speeka dariit kaut ko aarpus nepiecieshamaa minimuma.

,,,tu taèu neteiksi, ka tâpçc, ka viòa tur ir vienîgâ ârste, viòa darbu nepamet? Kâds labums pacientiem no tâda ârsta, kas grib nokost galvu? Labâk tieðâm bûtu pametusi un miers.