Ja cilveks ir labs, ja vins pec tavas palidzibas tev nesplauj seja, tad palidzet var. Bet man pasam ir tads piemers, ka visu dzivi nemies palidzi utt, bet beigas tevi apzog, aplama, terorize un tas cilveks nemaz nevelas mainities, ja to vinam piedava (arsteties, macities utt). Tad nu seit nak tadi vardi, ka sadiem cilvekiem palidziba nav jasniedz - laika un energijas teresana. Tiesam verts palidzet cilvekam, kurs velas iziet no savas bedres, nevis visu laiku vaimana utt. Esmu ari nonacis tada situacija, ka man palidz (biju deprtesija), bet es tikpat daudz dodu preti, kas manos spekos un neatlautos ko sliktu par to cilveku pateikt. Ir jamak pateikt paldies un novertet.

EF, tad DARI kaut ko, lai nenonaktu pansionata utt. Tu neesi prata jucis, spej logiski spriest, ir zinasanas, bet nav motivacijas. Tad samekle sevi to, ja ari tas nav, Iesakuma radi to maksligi.

Lai cilvēkam palīdzētu, vispirms jāsaprot, kas viņam ir vajadzīgs. Tā dažreiz vecāki un vecvecāki pārbaro bērnus ar konfektēm, lai izpelnītos mazliet viņu mīlestības, kamēr patiesībā bērnam ir vajadzīga zupa un putra.
Man liekas, ka pavisam normāli ir vispār pārraut jebkādu komunikāciju ar cilvēku, kas tevi apzog. Piedot un uzturēt radnieciskās saites, nu tur ir vajadzīgs garīgs spēks.

..kāpēc ir jāpiedod pieaugušam cilvēkam zagšana???...

bļeģ, pohuj, nahuj, huiņa, mēsls, herņa, viss zajebala!!!

Gribu nosprāgt, tūlīt pat. Stulbie instinkti un mīkstā cilvēka daba... Fak. Vienīgais variants būtu piedzerties. Bet kāda jēga, rīt atkal viss tas pats.

Tass toč vairs nav izturams.

A kāpēc tu esi vientuļš cilvēks, agrāk vecenes mainīji kā zeķes, vai visus tuviniekus esi piedirsis, vai tev viņu vienkārši nav?

Nea, es vispār ne ar vienu gandrīz neesmu komunicējis. Nav ne draugu, ne kā. Social phobia.

Nē, nu agrāk daži draugi bija, bet nu jau tas laiks pagājis.



Edited 1 time(s). Last edit at 20.02.2011 02:53 by existential fool.

,,, Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ..kāpēc ir jāpiedod pieaugušam cilvēkam
> zagšana???...

Tāpēc, ka cilvēki labojas. (zinu no personīgās pieredzes, pusaudžu gados jaunuieši pieļauj daudz dumju kļūdu) Un diezgan pat liels procents, ja nu protams tos neieliek kopā ar zekiem patusēt pārus gadus kamerā.

Tā nav bezizeja, bet varbūt laba mācība??

Existenc. fool!
Vai tiešām visulaiku ir tāda bezcerība un bezzizeja, ka jāiet kārties? Vai tu lieto antidepr.? Vai ar kādu ārstu esi parunājies? Tā pati soc.fobija parasti arī nav nemainīgi stipra, tas ir viļņveidīgi- brīžiem tā pastiprinās, tad atkal pavājinās. Ja tu pats nevēlies kaut ko darīt sevis labā, tu tikai grimsi arvien dziļāk savā bezcerībā, jo uz vietas nekas nestāv, ir vai nu augšupeja, vai lejupslīde.

existential fool Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nea, es vispār ne ar vienu gandrīz neesmu
> komunicējis. Nav ne draugu, ne kā. Social
> phobia.
>
> Nē, nu agrāk daži draugi bija, bet nu jau tas
> laiks pagājis.

Man, lūdzu, ir jautājums. Vai Tev labprātīgi negribās komunicēt? Vai arī vēlies, bet baidies?
Un kā pārstāja būt tie daži draugi?

man liekas, ka extensial tos draugus pats ir pametis, vai nu ir riktīgi viņus piedirsis, vai varbūt viņš bija naivs un ticēja visam ko redz, domāja, ka visi ir draugu, bet īstenībā nesaprata, kas ir draugs!!!

kamene
Pūka.
Man ari tie pasi jautajumi.Pilnigi piekritu shim:
"Ja tu pats nevēlies kaut ko darīt sevis labā, tu tikai grimsi arvien dziļāk savā bezcerībā, jo uz vietas nekas nestāv, ir vai nu augšupeja, vai lejupslīde."
Nepartraukta depresija un SF degradee smadzenes. Lasiiju, ka pat 1 menesi ilga depresija nodara launumu. AD nav panaceja, bet vismaz organisms darbojas un neieruusee!

stipra soc. fobija=> totāla izolācija => depresija => nožēlojama vienuļnieka eksistence vai striķis un ziepes


Un ja tas ir turpinājies gadiem, tad vairs nav pat jēga "apārstēt" pirmo posmu, jo tie pārējie divi, lai pielāgotos, fundamentāli izmaina personību. Un ne uz to labo pusi.

Katram protams tas var norisēt citādāk.



Edited 1 time(s). Last edit at 20.02.2011 19:06 by existential fool.

mjā extensial, smagi tev, tāpē forumā vismaz ir arko aprunātes! vajag uzstaisīt anonīmo tusiņu un viss būs bumbās ticiet man, es piedalos kurš vēl, es organizēšu?? varēsi9m visu izrunāt, kas kuram kaiš, un paliks vieglā ticiet man!

Jā. :)) Es jau būšu pirmais, kas ieradīsies. :))

Pūka. Rakstīja:
-------------------------------------------------------

>
> Man, lūdzu, ir jautājums. Vai Tev labprātīgi
> negribās komunicēt? Vai arī vēlies, bet
> baidies?
> Un kā pārstāja būt tie daži draugi?


Es pēc dabas iekšēji esmu komunikabls un tāpēc jau nevaru panest vientulību. Tur jau ir tā visa nelaime, ka sociofobiķi ļoti vēlās kontaktus, tāpat kā pārējie, bet nespēj tos izveidot un noturēt.

davai?:))

A amfiks un zāle būs..?

a tu gribi:D?

iešņauksi visi simptomi tev izzudīs momentāli.

Tikko iedomajos, ka man buutu kautkur jaaiet tikties .... taads uztraukums :)))) Un tas ir tikai iedomaajoties....
"Tur jau ir tā visa nelaime, ka sociofobiķi ļoti vēlās kontaktus, tāpat kā pārējie, bet nespēj tos izveidot un noturēt." ------ tas arii par mani :)

es gribu tikties un piekaut jūs visus, jo man ir vissliktāk no jums visiem. bet man galvā būs gāzmaska.

existential fool Rakstīja:

> Es pēc dabas iekšēji esmu komunikabls un
> tāpēc jau nevaru panest vientulību. Tur jau ir
> tā visa nelaime, ka sociofobiķi ļoti vēlās
> kontaktus, tāpat kā pārējie, bet nespēj tos
> izveidot un noturēt.

Lai gan sevi par sociofobiķi kādu laiku neuzskatīju, bet faktiski ir tā pat... izjūtās.
Pat ar visu to, ka it kā neesmu ļoti komunikabla, pēc kontaktiem alkstu. Betzinu arī cilvēkus, kas nemaz nevēlās citus satikt un jūtās tāpat labi.

Tie ir šizoīdie. Es pat bišku viņus apskaužu.

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> iešņauksi visi simptomi tev izzudīs momentāli.


Tas gan taisnība- tad more po koljeno, kāda tur vēl sociālā fobija. A vot athodņaks- tā ir elle, ja bav palīgvielu. Un vēl jau tas, kas smadzenes arī tiek normāli padrāztas.

Pēdējais man bija katastrofa, atceries stāstīju, ka nenoturējos un paņēmu iešņaucu nu tad stāstīšu līdz galam, kā es savas lomkas izmocīju

Sāku dzert. Divatā izdzērām 3 divlitrīgos Aliņus 7%, tabūjām Vitamīnu, paceļam vēl dzērām, tad iešņaucām 1g uz diviem, 12 stundas no vietas sēdēju pie datora zem kaifa, tad sākās athodņaks, gāju uz darbu, 6 no rīta, pirmais nopirku, 2 litrīgo aliņu uz diviem atkal, pastrādāju līdz 12 dienā, paņēmām vēl 3 divlitrīgos 7% aliņus uz diviem, piedzēros un atlūzu, piecēlos 12 naktī, sākās depresija, morāle, nožēla, sāpes, uzmācīgas domas, slikta dūša vemstījos visu nakti, lexotanilu 3 naktī paņēmu biju miegains, bet uz miegu nevilka, tad ķēros pie sirds pilieniem, itkā nomierināja, visu nakti grozījos, kā zlims cilvēks viss likās tik tumš, tad atkal korvalovu pilienus 35, itkā nomierināja, tad vēl, lexotanilu 3mg iedzēru, gulēt gribēju, bet aizmigt nekādi. Atkal 6 no rīta hujova, nēsmu ēdis 42 stundas tikai alkohols un vēl vitamīns asinīs. pamazām, sāku iest kautko un atgūties. Un kad atgūstos, es nožēloju to dienu kad pirmo reizi sāku lietot, vot tā viņš ir tāpēc man vairs nav spēka izmocīt šitos trakās lomkas, man jau riebjas viss kas ir kaitīgs veselībai!!!

existential fool
Es aizbraukšu pie tevis un mēs kārtīgi izmīlēsimies, pēc tam vēl no sirds izrunāsimies, kopā pasapņosim, tad garšīgi un ar baudu paēdīsim un sociālā fobija pazudīs kā ļauns murgs! :) Tev nav, kur sprukt. Tu man patīc, pat ar visu savu fobiju.

Bet vispār šķiet, ka vīriešiem fobijas ir grūtāk pārvaramas kā sievietēm, jo nav tik viegli dalīties savās izjūtās, vājumā, tadejādi nemanāmi un savā ziņā dabiski tiekot tam visam pāri. Man kā sievietei ir vieglāk, jo sabiedrība labāk pieņem sievietes emocionalitāti, vajadzību pēc atbalsta un izrunāšanās. Ja pirms desmit gadiem es nevarēju normāli pastaigāt pa lielveikalu, jo biju burtiski panikā no katra mazākā cilvēku skatiena un saskatīju tajos nezin kādu nosodījumu un urbšanos savā dvēselē, tad tagad, lai arī man joprojām nepatīk burzmas, es eju pa veikalu un vēl dažreiz speciāli skatos cilvēkiem virsū, vēroju cilvēkus. Man liekas - ja es pirmā paskatos, tātad esmu stipra :) Un vispār jau nav nemaz ar tik slikti tā droši raudzīties pasaulē, reizēm var pamanīt ko interesantu. Tas tā kā tajā multenē, kur kaut kāds dzīvnieciņš mācījās skaitīt un visi zvēri baidījās, ka tik viņus nesaskaita. Kad kādu pieskaitīja, tad viņš palika vai nu nikns vai pārbijies. Soc.fobiķiem tās bailes ir diezgan līdzīga veida. Varbūt izeja ir - skaitīt pirmajam.

nē paldies, prostitūtas ir tīrākas par tevi.