Un tā deva skaitās maza... ne tā kā šizofrēnijai, bet maza deva- tur spēcīgas blaknes maz ticamas.

A pēkšņa nāve taču nav nekas tik traks, ja salīdzina ar lēnu:) Tikai neņem galvā...:)

Ari fakts. Varbut aiziet pie psihiatres Tarandas esot tipa laba, vai ieteica man nikolaju mecs. Tikai krieviski runat bus pagrutaak.

Man deva ir 2,5mg vakara un viss. Neatspragsu?

Nu nez vai sprāgsi, a pamainīt ārstu arī var...nekad nevar zināt vai tas nedod labu rezultātu..

Jaa es mainisu arstu, meginasu, velos dzirdet cita arsta viedokli. Briziem liekas ka esmu nomaldijusies savas domas, nespeju koncentrēties, neko nesaprotu kas notiek man apkaart jau juutos kaa glums darzenis

Kur ir ņemts, ka neiroleptiķi ir TĀĀĀDAS zāles... Vienmēr ir arī jautājums par devu. Kopš parādījās vēl kaut kas bez haloperidola (un tas ir jau ļoti sen), neiroleptiķus lieto kur un kā vajag vai kā katrs ārsts uzskata par vajadzīgu.

Ar tiem noņem arī panikas lēkmes un depresiju.

Avenīte, bet no Tava teksta rodas priekšstats, ka Tu ļoti maz saproti no tā, kas ar Tevi notiek, Tu pat nezini, kādas zāles Tev ir nozīmētas. Internetā to visu var izlasīt. Tu kaut kā ļoti pasīvi izturies pret savu garīgo veselību. Tu arī nezini (bet varbūt nojaut), kā šis viss Tev ir veidojies. Bet tas nav bezcerīgi, to var iemācities saprast, var saprast arī sevi un savu problēmu.

Bez zālēm ir vēl daudz citu metožu. Es te runāšu pretī Ivaram un teikšu, ka organisma attīrīšana Tev neko nedos, bet mums jau sen ir atšķirīgi viedokļi un pieredze.

Tev jāmeklē veidi, kā aktivizēt pašas cīņu par savu veselību, dziļāka interese noteikti nāks tikai par labu.

Diagnozei ir mazāka nozīme -- Tev tagad svarīgāk izvirzīt kādu sakarīgu mērķi: ko Tu tagad gribētu un kā Tu domā -- kas Tev to varētu palīdzēt sasniegt?

Ko tieši Tu sagaidi no šī foruma?

Ņem vērā, ka te katram cilvēkam ir savas problēmas, atšķirīgs vecums, pieredze, briedums un garīgais spēks cīņai ar slimību. Precīzi kopēt citu pieredzi nav iespējams. Arī medikamenti iedarbojas ļoti atšķirīgi.

Padomā, ko Tu vēl varētu darīt bez sevis nodarbināšanas ar zāļu tēmu, jo Tu tiešām brauc dziļāk, bet tas ir saistīts ar Tavu nevarēšanu. Kā Tu varētu sevi aktivizēt?

Jā, kā jau teicu- runa pretī, noliedz bet - tas strādā un ne mazums cilvēki ir izārstējušies ar to ko es saku, nu- nav arī ļoti daudz jo to iespaido arī tas ka noliedz ārsti, arī psihoterapijas piekritēji... Bet mana ģimene to arī dara, arī radinieki daži un draugi, redzot ka tas strādā...Un strādā tas neatkarīgi no tā ko domā ārsti, ne velti es pie viņiem netaisos vairs iet.
Daudz kas no pārējā kas ir teikts ir pareizi, jā- man nav bail no nāves, tāpēc arī nav stresa vai panikas un tas tiešām ir nācis ar garīgajam praksēm...un ir visai vērtīgi lai atbrīvotos no zālēm, bet es neesmu redzejis nevienu kurš ar psiholoģiskajām metodēm būtu izārstējis depresiju, jāsaka ka es jau arī nesatieku tik daudzus bet cilvēki stāsta taču..
Tā ka tā noliegšana bez izmēģīnāšanas ir tāda... ne velti ir teiciens--- nepamēģināsi- nesapratīsi.

Psihoterapija te derētu-pirmkārt pret bailēm , arī panika pazustu, bet nu ir jāmāk pielietot tomēr viss...tas, protams, nebūtu maz ja pazustu bailes un panika..

Runcane, es nezinu ko sagaidu. Vienkarsi jutos slikti. Jaa es nezinu kas ar mani notiek, es nespeju savas sajutas aprakstit, jo ari tas liekas neistas. Esmu aizmiglojusies. Kkur iesprudusi vai pazudusi. Nespeju izteikties. Man grūti pat padomaat lai domatu par lietām kas varetu man palidzet jutos apdullusi. Ne sava aadaa, ne savaa dzivee. Tas man uzden riebumu pret dzivi un velesanos baudīt to. Iespejams, gruti saprast ko es te maļu bet taa es juutos. Censos uzlikt mīksto bet nespeju jo pamostos ar to ka atkal bus jadzivo si svesa diena.

Censos uzlikt mīksto/c/ to Tu vari tikai censties....virtuāli:) Es domāju ka Tev vajag runāt un daudz runāt un ne ar mani vienu bet arī ar citiem kas te uzrakstītu.. gan jau kkada skaidrība radīsies, vismaz nebūsi viena ar visām problēmām.

Avenitexxx Rakstīja:
es nezinu ko sagaidu. Vienkarsi jutos
> slikti. . Esmu aizmiglojusies. Kkur iesprudusi vai
> pazudusi. Nespeju iztei

Neesmu no sava datora, taapeec bez garumziimeem.... Avenitexxx..., man arii ir bijis ljoti ljoti slikti. Vasaraa jau rakstiiju ...Arii tagad neesmu veel pilnasiniigi uz dziives striipas.

Nesaku, ka taa ir, bet, vai nevar buut taa, ka ieprieks esi sev ko aizliegusi? Buutisku. Tikai Tev buutisku. Domaas, veelmees, darbiibaas, emocijaas? Es eju shobriid kaadu laiku pie psihologa. Un sapratu, ka dalja mana veseliibas smaguma ir ceelies no ''aizlieguma''. Domaas, runaa, emocijaas. Bija teema, par kuru es nedriiksteeju runaat gadiem(ar radiem, tuviniekiem, draugiem u.t.t.). To shausmiigo teemu es tagad saaku cilaat. Bija briesmiigi. Bet tad, peec paaris dienaam, radaas sajuuta, ka kaut kas ''atnaacis valjaa''. Pat kermeniski jutos vieglaak.

Varbuut, Tev vajag uzdriiksteeties kaut ko labu sev, kaut siikumu kaadu? Varbuut, ir kaada doma nejausha, garaamejosha, kas Tevi iepriecinaatu vai nomierinaatu? Bet kaadu apsveerumu peec to agraak nedariiji?

Man tagad ir taa, ka kopsh riskeeju saakt runaat par briesmiigaako, ir sajuuta, ka vareetu jau veel kaut ko ''risinaat'', sev par labu. Arii no neeertajaam teemaam. Iestaajaas uz mazu briidi Taaaddds! miers. Bet man ir veel ljoti daudz risinaamaa un daraamaa.

Ko varu piebilst, visu laiku bija sajuuta, ka AD ir mazjeedziigi, panika un trauskme taapat ir un bailes pa laikam. BET- man taa momentaali mazinajaas, kaa tiku ''uz peedaam'' kaut kam sev svariigam. Un peec taa- uzradaas jauna enrgija kaadu laiku. Tgad turpinu celju, lai arii juutos veel nogurusi un nevesela.

Es nedomaju ka esu sev kko aizliegusi. Palidz tev psihalogs? Vai juties lidzigi kaa es vai bija kada cita kaite?

Zāles neko neārstē. Pat, ja izdosies atrast kombināciju, kas palīdz, tad pēc neilga laika atkal būsi atpakaļ "dārzeņa stāvoklī" (saku pēc pieredzes). Psihoterapijā ir daudz lielāks potenciāls un nav obligāti jāiet pie psihoterapeita.

Nu man taa bija liidzeeja un tad atkal atpakal sava depresija. Bet vrb tev nepiekritisu, jo zinu cilvēkus kam tiesam zales palidz un nu jau 2 gadus jutos super ok, kaut dzerot zales. Zinu tadus kuri pec atmesanas jutas labi. Nu jasaak domaat man par psihalogu. Laikam.

Ar to nelīdzēšanu ir domāts ilgtermiņš bet cilvēki šausmīgi maldās domājot ka iesaka to kas līdz..Pie tam kategoriskā formā- apgalvojot ka nekas cits.... es saku ka viss var kaut ko dot ja to pielieto pareizi, arī psihoterapija..
Bet par zālēm- nav domāts ka zāles nepalīdz bet ka tās neizārstē... tatad - ir labāk un pat pavisam labi bet cēlonis netiek izārstēts.

Bet tas būtu uz priekšdienām - informācija, patreiz vajag zāles, tomēr pareizi jau saka ka vajag kaut ko domāt vēl....par to visu vajadzētu interesēties, palasīt..nu- nav obligati bet kad var tad nebūtu slikti.

Varbūt ka Tev regulāri agrāk un tagad ir bijušas bailes? Neapzinātas? No slimībām, nāves, negadījumiem, par sīko,par vēl kaut ko? Aizvainojumi? Kaut kas nav izdevies dzīvē?
Vispār- ja tā padomātu- vai nav kādi notikumi dzīvē kas ir atkārtojušies, vismaz kaut kā būtu vērtējami kā līdzīgi?

Protams ka bailes man bija agrak, no naves, par bernu. Tagad man bailes ir no visa. Dzīvoju vienas bailes, ari nepamatotas. Dzīvē mums visiem neiet kā gribētos, tāpēc var ari teikt ka protams ka dzive nav izdevusies kā gribētos bet tam nevajadzetu but iemeslam šādi justies. Tas ka mana domāšana ir divaina, sajutas notrulinatas, uzmacigas domas, tas nebus saistits ar neveiksmigo dzivi.

Varbut tiesam tie ir šizoptiskie kautkadi traucejumi. Ka man tadas uzmacigas domas pa manu domasanu, derealizaciju un visu parejo. Briziem liekas ka galva uzspraags, vai ka taja ieksa vairs nav neka :D

bet tam nevajadzetu but iemeslam šādi justies/c/ bet neliels iespaids tomēr ir no tā..tur arī ir iespēja drusku padomāt.. jo es ne velti jautāju - vai ir kaut kas līdzīgs- teiksim bailes no nāves, par bērnu..

Jaa ir bailes no naves, vismaz bija kad bija tira VD šobrīd nav bailes no naves, dažkārt domāju ka butu pat labak, tad izbeigtos šīs mocības.

Man ir tikai 28 gadi un visa dzive priekšā, shadas mocibas vel ntos gadus jadzivo.. Man pa grutu, es nespeju

dažkārt domāju ka butu pat labak, tad izbeigtos šīs mocības./c/ jā, varbūt būtu labāk, nu vismaz bailes apzinati tad laikam vairs nav. Bet bailēm bij kaut kāds iemesls un varbūt ir sekas..
Es domaju ka vispirms vajag sakārtot zāles, tā ārste tev ir nekāda, 3 mēnešu laikā nespēj novērst nevēlēšanos dzīvot? Pilnīgs sviests ne ārsts.

Tu vismaz zivju eļļu dzer? D vitamīnu?

Nevelos dzivot del sliktajam passajutaam. Man ir tik slikti sodien, briziem liekas ka izgaisisu vai sajuksu prātā. Viss tik druums, peleks rauduliba. Jutos loti emocionali slikti. Arsts liek turpinat sos AD, bet man nelidz tape deva klaat to neiroleptiki zalasta. Jo fluanxol man ari nelidzeja. A no betamex panikas sakas. Es ar domaju ka tas nav nopietni. Bet kur lai mekleju citu arstu?

D vitaminu dzeeru, vairs nedzeru. Man ceribu nav tape visu esmu atmetusi.

Citu ārstu turpat kur šo- ja ej uz Veldres ielu tad turpat. Cik sapratu- atmeti D vitamīnu, jeb vēl ko? Es varu kaut ko ieteikt kamēr gribās dzīvot un ne visu pamest...man depresija ir bijusi baigi smaga, sevišķi no rītiem bija... tad kad tā bij tad es vispār nerakstīju, nerunāju, vispār neko. Maksimāli melna... Tā ka kaut ko es zinu, ka tikt ārā..

Lermantovas iela eju. Velos maksas, nevelos vairs valsts. Nu iesaki, ja ir kadas metodes.

Tu jau rakstīji man uz e pastu, bet pavisam maz, neko daudz nepaspēju pateikt.. Vispirms varētu zivju eļļu, milzīgas devas..nu- lielas devas bet vēl daudz ko varētu..tikai nevar visu uzreiz tā pateikt. Jāsāk būtu varbūt tieši ar ziivju eļļu, lielas devas dod efektu ļoti ātri ja tieši trūkst omega 3, tad arī ir pašņāvnieciskas domas..