Nelabums, it īpaši siltā laikā, ir problēma, kas bieži skar mazus bērnus, braucot automašīnās vai sabiedriskajā transportā. Tomēr nereti šī problēma saglabājas arī līdz pieaugušam vecumam, nepatīkamus brīžus sagādājot jebkura garāka pārbrauciena laikā vai pat braucienos pilsētas sastrēgumos. Par to, kā pārvarēt nelabuma sajūtu, dodoties ceļā, stāsta „BENU aptiekas” farmaceite Oksana Grīnberga.

Vairāk nekā 50% zēnu vairāk nekā 3 stundas ikdienu spēlē datorspēles. Trešdaļai bērnu ir lieks vai nepietiekams svars un mugurkaula deformācijas. Nepietiekama fiziskā aktivitāte Latvijā ir 79.9% bērnu. Izglītības ministrijas ierēdne ar kodētu nosaukumu koka klucis Konstantīns gatava darīt visu, lai bērni skolā nekad neapmeklētu sporta nodarbības. Šo datu nonākšana līdz Izglītības un zinātnes ministram ir aizliegta. Šī raksta skaitļi un dati nav nekāds noslēpums. Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums (angl. – Health Behaviour among School-aged Children Study) ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atbalstīts projekts, kurā šobrīd ir iesaistījušās 43 dalībvalstis un reģioni Eiropā un Ziemeļamerikā. Latvija Starptautiskajā skolēnu veselības paradumu pētījuma projektā ar pilotpētījumu iesaistījās 1990./1991. gadā. Pētījuma aptaujas tiek veiktas ik četrus gadus.

2013.gada 1.jūlijā aprit trīs gadi, kopš visā Latvijas teritorijā darbojas vienots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk – NMP dienests). Kā uzsver NMP dienesta direktors Armands Ploriņš: „Šie trīs gadi kopš ātrās palīdzības resursu apvienošanas vienotā valsts dienestā bijuši visnozīmīgāko pārmaiņu un visstraujākās attīstības laiks. Uz ārkārtas tālruni ‘113’ ienākošo zvanu un izsaukumu pieņemšanas sistēmas modernizācija, mūsdienīgs aprīkojums brigāžu darbam palīdzības sniegšanai pacientiem, navigācijas iekārtas un ārsta datori mašīnās, jaunu operatīvo transportlīdzekļu iegāde – tā ir tikai daļa no paveiktā šajos trijos gados, lai mēs virzītos uz mērķi – pacientam ātrāka un kvalitatīvāka neatliekamā medicīniskā palīdzība dzīvībai kritiskās situācijās. Vienota dienesta izveide mums deva iespēju piesaistīt ievērojamus Eiropas finanšu līdzekļus dienesta attīstībai, un pateicoties Veselības ministrijas atbalstam, varam būt gandarīti ar paveikto tik īsā laikā”.

Šodien, 26.jūnijā, tiek atzīmēta Starptautiskā Diena Pret Narkotiku Lietošanu. Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Bans Kimuns (Ban Ki-moon) šajā dienā aicina valstu valdības, medijus un sabiedrību runāt par kaitējumu, ko nodara narkotiku lietošana un mudina darīt visu iespējamo, lai apturētu ar narkotiku izplatīšanu saistītu peļņas gūšanu. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka jebkuras nelegālās narkotiskās vielas dzīves laikā pamēģinājuši 14,3% jeb aptuveni 198 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Tāpat pēdējie dati liecina, ka saglabājas narkotiku lietošanas mazināšanās tendence un narkotiku lietošanas rādītāji ir atgriezušies aptuveni 2003. gada līmenī.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents. Nāk karstie Jāņi ar dzeršanu, slīkšanu un saules dūrienu. Rakstīt par piedzeršanos Jāņos ir vismaz bezgaumīgi, jo alus dzeršana vasaras saulgriežos nudien ir latvieša dvēselē ieausta kā sudraba dzīpars cauri gadu tūkstošiem. Pēdējā mēneša statistika ar desmitiem noslīkušo un tikpat daudz sprandu salauzušo latviešus neattur no peldēšanās nepazīstamās vietās, pie kam peldēšanos uzsākot ar lēcienu no krasta ar galvu pret siekstu. Parasti latvieši šīs abas lietas apvieno– ūdenī lec pēc tam, kad gana daudz dzēruši. Īpaši čakli viņi nāvējošo peldi meklē paģiru dienā. To visu varētu arī nerakstīt, ja Jāņiem šogad daba mums nebūtu sarūpējusi metroloģisku pārsteigumu– karstumu pāri par 30 grādiem.