Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā veikta viena no sarežģītākajām operācijām pasaulē - endarterektomija no plaušu artērijas. Operācija noritējusi veiksmīgi. Pacients jūtas labi. 2008. gadā 28 gadus jaunam vīrietim tika konstatēta smaga hroniska trombemboliskas ģenēzes pulmonāla hipertensija. Piecus gadus pacienta terapija bija medikamentoza - ar mērķi samazināt plaušu hipertensiju un novērst tālākas trombu veidošanās iespējas, taču tā nesniedza cerēto efektu. Plaušu artērijas, kas savieno sirds labo kambari ar plaušām, bija pilnīgi nosprostotas. Elpas trūkuma dēļ pacientam bija ierobežota fiziskā aktivitāte un samazināta dzīves kvalitāte. Pēc operācijas vīrietis jūtas labi un gaida atveseļošanos.

Tveicīgā un karstā laikā pieaug risks piedzīvot insultu, jo karstumā asinsvadi strauji paplašinās, turklāt aplams ir plaši izplatītais pieņēmums, ka insults var piemeklēt tikai vecāka gadagājuma ļaudis, jo Latvijā pēdējā laikā tas arvien biežāk skar jauniešus, brīdina veselības jomas speciālisti. Insultu jeb smadzeņu infarktu visbiežāk izraisa vairāku faktoru kopums, tostarp stress, smēķēšana, alkohola un enerģijas dzērienu pārmērīga lietošana, mazkustīgs dzīvesveids vai nepareizi izvēlēts sportošanas režīms, liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts un augsts holesterīna līmenis. "Ja cilvēks, kam ir liels stress vai slodze darbā, to cenšas noņemt ar divām dienā izsmēķētām cigarešu paciņām un iedzeršanu vakarā, bet paģiras izdomā ārstēt, piemēram, ar rīta skrējienu, pastāv augsts insulta risks. Diemžēl Latvijā pēc šāda vai līdzīga scenārija dzīvo daļa gados jaunu cilvēku, taču jāatceras, ka organisma rezerves nav neizsmeļamas," sacīja aptieku tīkla "EUROAPTIEKA" pārstāve Dagnija Veidemane.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar Veselības ministriju jūlija mēnesī uzsāk informatīvo kampaņu „Mīli savu sirdi!”. Kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrības informētību par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem un to profilaksi. Veselības ministre Ingrīda Circene aicina: ”Lielāko daļu no sirds veselības riska faktoriem varam ietekmēt mēs katrs pats, vien mainot savus veselības paradumus - atmetot smēķēšanu, veicot regulāras fiziskas aktivitātes, piedomājot pie tā, ko liekam savā šķīvī. Ar kampaņas palīdzību vēlamies atgādināt - lai rūpētos par savas sirds veselību, nav nepieciešami lieli līdzekļi vai ilgs laiks.”

Nelabums, it īpaši siltā laikā, ir problēma, kas bieži skar mazus bērnus, braucot automašīnās vai sabiedriskajā transportā. Tomēr nereti šī problēma saglabājas arī līdz pieaugušam vecumam, nepatīkamus brīžus sagādājot jebkura garāka pārbrauciena laikā vai pat braucienos pilsētas sastrēgumos. Par to, kā pārvarēt nelabuma sajūtu, dodoties ceļā, stāsta „BENU aptiekas” farmaceite Oksana Grīnberga.

Vairāk nekā 50% zēnu vairāk nekā 3 stundas ikdienu spēlē datorspēles. Trešdaļai bērnu ir lieks vai nepietiekams svars un mugurkaula deformācijas. Nepietiekama fiziskā aktivitāte Latvijā ir 79.9% bērnu. Izglītības ministrijas ierēdne ar kodētu nosaukumu koka klucis Konstantīns gatava darīt visu, lai bērni skolā nekad neapmeklētu sporta nodarbības. Šo datu nonākšana līdz Izglītības un zinātnes ministram ir aizliegta. Šī raksta skaitļi un dati nav nekāds noslēpums. Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums (angl. – Health Behaviour among School-aged Children Study) ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atbalstīts projekts, kurā šobrīd ir iesaistījušās 43 dalībvalstis un reģioni Eiropā un Ziemeļamerikā. Latvija Starptautiskajā skolēnu veselības paradumu pētījuma projektā ar pilotpētījumu iesaistījās 1990./1991. gadā. Pētījuma aptaujas tiek veiktas ik četrus gadus.