Te kaut kur netika arii atbildeets uz jautaajumu, kaadeelj histeeriski atkaartojoshos breecieni peec domas pamatojuma ar kaajinjas sishanu pret zemi veersti tikai pret tiem, kas "otraa frontee"? Pret tiem, kuriem uzskati "kas balstiti uz pliku emocionalu nepatiku"?
Kaadeelj tikai atbalsts homo var buut be zpamatojuma, tjipa viss OK?
Kaadeelj man nedriikst nepatikt homo vienkaarshi taapeec, ka nepatiik? Nu, kaa piena zupai pleevei. Nepatiik, riebjas, shkjiet pretdabiski un viss. A it kaa tachu i nav indiiga. Ko a?

gh..

re, ari tu esi uzradies :) show must go on, vai ne?? :))) cik briniskji, ka es tevi speju uzjautrinat, hehe

"padoms Jums - minoritaateem... jo vairaak gaajienu juus taisiisiet, jo lielaaku publicitaati savai probleemais meegjinaasiet radiit, jo mazaak kljuus taadu, kas kaut vai domaas varees pieljaut "bet vienkarshi saks uz homoseksualjiem raudzities ka uz savejiem"..."

nu re, shis padoms rada, cik maz tu orientejies tada jautajuma, ka izglitiba, audzinashana un jebkura informacija ietekme cilvekus. varbut esi dzirdeejis, bija tads laiks, kas saucas Apgaismiiba. Kants, Herders, Shellings.. Redzi, shie cilvecinji/filosofi bija pirmie, kas apzinajas, cik milziga ir izglitibas loma, lai "apgaismotu" cilveekus. Esmu vinju sekotaaja, ta varetu teikt, hehehe.. Tolerance ir iemacama lieta, no neka un vel jo vairak uz aizspriedumu bazes ta nekad neradisies. Jus, dargie antihomoseksualisti vai, atljaushos pat teikt, liela vairuma homofobi, manipulejat ar nepilnigu informaciju, censhoties saglabat kaut kadu iedomatu varu un kartibu, kas balstita uz minoritashu nospieshanu uz celjiem. Cilvekus ir jainforme par to, ka shi informacija, ar ko jus manipulejat, ir nepilniga un nepreciiza. Tapec es atljaujos izteikt savu skatijumu, savadas domas un uzskatus, megjinot rast pretargumentus..Censhos but objektiva, lai gan biezhi vien nesanak notureties ar milestibu pret iracionalu nepatiku un neveleshanos uzklausit. es esmu tikai viens mazs piliens, bet ir dazhadas nevalstiskas organizacijas, kas organize dazhadus izglitojoshus seminarus. ir macibu iestades, kuras arvien vairak tiek informets par dazhadiem tolerances principiem. un gan jau ka ar laiku bus atseviskjas macibu programmas. un, ziniet, latvija vienkarshi cilveki paliks nedaudz laimigaki. nebus jamekle iekshejais/ arejais ienaidnieks, katrs varbut beidzot saks nodarboties ar savu pilnveidoshanos, nevis rakt bedri zem citiem, iegustot laimi shaja procesa.

Pçc sestdienas nesapratu, kur Latvija atrodas (kur iestâjusies) - Eiropas savienîbâ vai apvienîbâ ar Afganistânu.
Tik klaja, demonstratîva agresivitâte pret savâdâk domâjoðu cilvçku lîdzinâs viduslaiku raganu dedzinâðanai.

Kam tas bij domaats?

...

"Te kaut kur netika arii atbildeets uz jautaajumu, kaadeelj histeeriski atkaartojoshos breecieni peec domas pamatojuma ar kaajinjas sishanu pret zemi veersti tikai pret tiem, kas "otraa frontee"? Pret tiem, kuriem uzskati "kas balstiti uz pliku emocionalu nepatiku"?"

drikst uzzinat, ko jus saprotat ar "histeeriskiem breecieniem"?? vai jusu koments ari ir histeerisks breeciens? es aicinu pamatot domu, tapec, ka man nav pienjemami tukshi un gluzhi vai personigi apvainojumi. Es censhos uz visiem jautajumiem un iebildumiem atbildet ar pamatotiem argumentiem, tapec ceru sagaidit to pashu no preteja uzskata parstavjiem.

"Kaadeelj tikai atbalsts homo var buut be zpamatojuma, tjipa viss OK?"
ludzu megjiniet ieskatities visa, ko augstak esmu atradusi, un ceru, ka spesiet atrast kadu argumentu. ja tomer nee, tad es ar lielu prieku velreiz atbildeshu argumenteti uz visiem jusu jautajumiem, tikai butu pateiciga, ja tos jus izteiktu pec iespejas precizak.

"Kaadeelj man nedriikst nepatikt homo vienkaarshi taapeec, ka nepatiik?"
tapec, ka tas rada kaitejumu apkartejiem cilvekiem. dzivojot sabiedriba, mums butu velams tomer megjinat apkartejiem cilvekiem nedarit paari. pastatiet, ka var vienkarshi nepatikt cilveks, vadoties pec ta seksualas orientacijas? vai seksuala orientacija nosaka cilveka papildus vertibu? vai cilveka vertiba galu gala nav vinja personiba, visa vinja padaritaja un iegulditaja? redziet, piena pleve parasti nepatik, jo kaut kad vinja ir tikusi nogarshota. un tad izsecinats, ka man ta nepatik, ka rezultata es to vairs needishu, bet es pilnigi saprotu, ka ir cilveki, kuriem ta var garshot. tatad nepatika ir pamatota, jo vienkarshi negarsho.

nepatika pret homoseksualiem cilvekiem, ka jau jus pats noradat, lielakoties ir iracionala.
1. ja jums butu bijusi nepatika pret vienu homoseksualu cilveku, jums nevajadzetu nepatikt vinji ka grupa, jo vajadzetu saprast, ka cilveku personibas ir dazhadas
2. tatad es drizak varu pienjemt, ka jums ir nepatika pret homoseksualu aktu, nevis pret cilveku ka tadu. jus baidaties, ka kaut kas tads varetu notikt ar jums un jusu berniem. bet ari shis ir iracionalas bailes, jo nekas tads ar jums nav noticis. jums neviens neliek pargulet ar savu dzimumu, tapec nebaidieties. tomer, ja jus kads ir spiedis, tad jau ta ir uzskatama par izvaroshanu (lidzigi ka heteroseksualjiem), kas ir saistits ar cilveka kriminalo raksturu, nevis ar vinja homoseksualitati.
3. iracionalas bailes tiek devetas par fobiju. ar tam var tikt gala un ir velams tikt gala, lai uzlabotu dzives kvalitati gan sev, gan citiem

iracionala nepatika nozime "nepamatota nepatika". un nepatika ka tada tachu nepadara dzivi jaukaku. ta, apmeram..

starp citu, ka jus pats pamatotu savu "iracionalo nepatiku"?

galu gala, vienigais, ko es varu darit - tikai minet, no ka shi nepatika ir radusies, ta ka visticamak Jums jaatbild uz sho jautajumu pasham..

nakoshais jautajums varetu but tads - vai Jums labak patik dzivot "nepatikaa" pret apkartni vai tas specifiskam izpausmem, vai tomer ne?'

varbut es parprotu, bet es biju iedomajusies, ka cilveku merkjis ir but laimigam pasham un ideala gadijuma darit laimigus ari apkartejos.. es isti neizprotu, vai ir iespejams laimigi dzivot naidaa un nepatikaa, shadas negativas emocijaas. nezinu...

Nu, man riebums pret homo nekaadi neaizeeno manu dziivi

TO kirke_


1. man ir pretiigi pedinji, man derdzaas vinju skatiens, man riebjas vinju uzvediiba - zhesti, izskats, runasveids, darbiibas utt.

un to es atklaati pasaku. taas ir manas tiesiibas, tie ir mani uzskati.

2. ja vinji nelien gaismaa - sabiedriibaa, laikrakstos, neskataas uz mani, netraucee mani (taapat kaa es netrauceeju vinjus) - lai dziivo. Lai njemaas savaas gultaas, savos dziivokljos, savos klubos, savos tusos. Savos - homiishu tusos.
Bet tikliidz vinji izlien no pazemes un savas perversiibas saak sludinaat pashaa Riigas centraa, skat 1.punktu.

katrai reakcijai ir pretreakcija. ja nebuutu gaajiena, nebuutu arii to simtu, kas riigas centraa raadiija ar iikshkji uz leju. un tikai naivais var domaat, ka taadeejaadi sabiedriiba tiks mainiita... varbuut kljuus iecietiigaaka, varbuut shos gaajienus uzskatiis par "cirks bez maksas", "cirks aizbraucis, klauni palikushi", bet ne jau mainiis sabiedriibas viedokli.

mjâ... cilvçkam ir grûti atzît, ka viòð ir "savâdâks" - ar novirzçm... kâ saka Mazdakteris - "...homoseksuaalisms ir slimiiba. Geneetiskas izcelsmes. Praktiski aarsteesanai nepadodas. Slimo 10 % cilveeces. Var buut gadiijumi,kad hormonaalo veetru laikaa "nostiprinaas" tieksme uz viendzimuma partneri. Tad laikam veel ir ceriiba uz izaarsteesanos. Hipnoze,soka terapija,hormonaalaa teraapija." - loìisks izskaidrojums....
un Kirke var savus muïíigos, bezjâcîgos argumentus te var klâstît vai neklâsît - tas viòas situâciju neuzlabos - viòa paliks ar ðo homoseksuâlo novirzi...
Kirke_ ja tu jûties laimîga tâda kâda esi, tad kapçc nedzîvo savâ pasaulç? kapçc nâc un mçìini parliecinât citus?

to otto
Pilnîgi piekrîtu. Un izrâdâs, ka arî naids vieno! Tas bija briesmîgi.

Man ðíita, ka Kirke vçlçjas principâ pateikt to paðu, ka tas bija briesmîgi!

gh

"man ir pretiigi pedinji, man derdzaas vinju skatiens, man riebjas vinju uzvediiba - zhesti, izskats, runasveids, darbiibas utt.
un to es atklaati pasaku. taas ir manas tiesiibas, tie ir mani uzskati"

par lielako dalju geju tu nemaz ne tuvu nepateiktu, ka vinji ir geji, lidz ar to vinju izskatas nav savadaks neka parastu virieshu izskats. tas ir sterotips, ka visi geji ir manieriigi un sievieskjiigi. tikai mazaka dalja no vinjiem ir taadi.
saki, vai tavas domas par cilveku automatiski butu sliktakas, ja tu uzzinatu, ka shis cilveks ir gejs?
jocigi, man nav pretigi cilveki, kas izskatas savadak neka es. vai tu patiesham veletos, lai visi butu pec tava paskata un lidzibas?

"ja vinji nelien gaismaa - sabiedriibaa, laikrakstos, neskataas uz mani, netraucee mani (taapat kaa es netrauceeju vinjus) - lai dziivo. Lai njemaas savaas gultaas, savos dziivokljos, savos klubos, savos tusos. Savos - homiishu tusos."
vai tas, ka uz tevi skatas, vai tas tevi tracina?? jokaini, patiesham, ne jau vinji tevi gulta velk, un, pat, ja vilktu, tad noteikti ne mazak izsmalcinati, ka hetero virietis sievieti. bet sieviete vienmer var pateikt - nee. tapat ka tu, ka virietis.
es perosnigi nevelos njemties sava gulta ar savu draudzeni. gultas "dalja" mana dzive aiznjem tik pat lielu dalju ka vairumam gjimenju. mes velamies iet ar savam otram pusitem uz ielas, buchoties uz ielas, ka to dara hetero paari, sadoties rokas, preceties un visadi citadi darit to pashu ko daritu, ja vien otrai pusitei butu kraninhs (vai otradi)
mani draugi, lielakoties (jaatzist, ka tikai un vienigi) ir heteroseksuali cilveki. nevienam nav nekadas problemas. tikai virieshiem nez kapec bailes, ka kads gejs vinju iekaros :)))) nu, vismaz zinasiet, ka jutas sievietes, kad vinjas negribeti iekaro.

"Bet tikliidz vinji izlien no pazemes un savas perversiibas saak sludinaat pashaa Riigas centraa, skat 1.punktu."
hmm, man tomer liekas, ka jus biede tieshi iedomas par homoseksualu aktu nevis pashi homoseksualie cilveki ka tadi, vai es nekljudos? vai jus pieljaujat, ka kadreiz varetu pargulet ar virieti (ja esat virietis)? ja jaa, tad nav ko baidities! ja nee, tad ari nav ko baidities! jus tachu nesaksiet izmainit savu seksualo orientaciju, vai ne taa? vai jus domajat, ka peksnji liela dalja cilveku izlems kljut par homoseksualistiem??

Tatad cilveki, kas izmanto analo atveri kakasanai ir "nesapratigie dzivniecini".....Bet kirke un tamlidzigie izmanto savu anusu celiem merkiem...
ACIS-IR LAI REDZETU, AUSIS-IR LAI DZIRDETU, ANALA ATVERE-, LAI KAKATU, BET SEKSUALAS BAUDAS GUSANAI ,DIEMZEL IR CITS CAURUMINS.
Homoseksualisms ir pretdabiska dzimumtieksme uz ta pasa dzimuma personam.
Homoseksualisms ir perversija.

Kâ'pçc diemþçl?
Starp citu, ar anâlo seksu nodarbojas lielums sievieðu.

dakshinja

hmm, labriiit :)

vai klausisimies mazdakterii, vai, piemeram, Dusmaa:
"Nç, nav slimi, viòi ir tikai savâdâki nekâ lielais vairâkums"

vai, piemeram, "Dr. assisten.Raimonds":
"Homoseksualitate nav slimiba."

bet varbut necitesim shejienieshus, bet vienkarshi ieskatisimies, ko doma pasaules veselibas organizacija.. un ko mes sheit atrodam?? :))

"On 17 May 1990, the General Assembly of the World Health Organization (WHO) removed homosexuality from their list of mental disorders"
tatad tika apliecinats, ja homoseksualisms nav slimiba..

tatad jautasim velreiz, kas gan ir seksuala orientacija? atbildi njemu no ieprieksheja komenta..
"Sexual orientation is the focus of a person's amorous or erotic desires, fantasies, and feelings, the gender(s) one is primarily "oriented" towards. The alternative terms sexual preference and sexual inclination have similar meanings. Clinicians and those who believe sexuality is more predetermined tend to use the former term, those believing sexuality is more fluid and reflects preference and choice, the latter terms.

Typically a person may be identified as primarily heterosexual (the focus is primarily people of the opposite sex), homosexual (people of the same sex), bisexual (potentially both or either sexes), or asexual (no sexual attraction for either sex)."

"un Kirke var savus muïíigos, bezjâcîgos argumentus te var klâstît vai neklâsît - tas viòas situâciju neuzlabos - viòa paliks ar ðo homoseksuâlo novirzi... "
hmm :))) kapec atkal uzbraucieni? es labprat dziljak izskaidrotu ikvienu savu argumentu, kas skjiet nezinatnisks, neracionals un mulkjigs :) starp citu, esmu biseksuala un tas, ka esmu kopa ar savu otru pusiti, ir mana izvele, nevis nelaimiga biologjiska nosacitiba :)

"Kirke_ ja tu jûties laimîga tâda kâda esi, tad kapçc nedzîvo savâ pasaulç? kapçc nâc un mçìini parliecinât citus?"
es dzivoju sava pasaule un nekur neeju, atrodos samera talu no jums fiziska plaksne :) bet par to, kapec es megjinu jus parliecinat, varu atbildet velreiz taja komentara, kura es Jums nedaudz ieskiceju Apgaismibas idejas ;)

Man nav skaidrs, kaadeelj man nevar shkjist pretiigs skuupsts starp divaam sievieteem vai starp diviem viirieshiem? Nu ir tas pretiigi un pretdabiski.
vai ta nevar buchoties maajaas (kaa to dara lielaakaa dlaja cilveeku).
bet nu rodas iespaids, ka homo ir iipashi tendeeti uz ekshibicionismu- gribu iet uz ielas buchoties.
Un preceeties? Kas taas par preciibaam? Izsmiekls kaut kaads! Sieva un sieva?

kâpçc homoseksuâïi tik uzmâcîgi apgalvo, ka visiem no viòiem bail un sauc to par fobiju? Vai jebkura nepatika ir fobija?
Seksuâlâs vçlmes var bût iemesls nepatikai un pat riebumam - man liekas pretîgi gulçt ar savu dzimumu, man liekas pretîgs grupveida sekss, man liekas pretîgi, ka vîrietis pçrk maukas - tas viss par cilvçku tomçr kaut ko liecina, un, ja man tas nav pieòemams, netîksme rodas gribot negribot.
Par to, vai homoseksuâli orientçti cilvçki atðíiras vizuâli - liela daïa jâ. Pietika kaut vai paskatîties tos kadrus, ko râdîja pa TV.

Es paturu sev tiesîbas uzskatît homoseksuâlismu par novirzi, jo kâ jau te rakstîja - tas ir bioloìiskais strupceïð.

TO kirke_

veelaties analizeet katru vaardu... no prabïem...

"par lielako dalju geju tu nemaz ne tuvu nepateiktu, ka vinji ir geji, lidz ar to vinju izskatas nav savadaks neka parastu virieshu izskats. tas ir sterotips, ka visi geji ir manieriigi un sievieskjiigi. tikai mazaka dalja no vinjiem ir taadi.
saki, vai tavas domas par cilveku automatiski butu sliktakas, ja tu uzzinatu, ka shis cilveks ir gejs?
jocigi, man nav pretigi cilveki, kas izskatas savadak neka es. vai tu patiesham veletos, lai visi butu pec tava paskata un lidzibas?"

par gejiem mans viedoklis veidojas no.. gejiem... ja mans koleegjis x ir pedinjsh un es to neesmu pamaniijis (vinjsh to nav teicis, vinjsh nav "tipisks gejs", utt) ljoti labi, jo mani neinteresee savu koleegju seksuaalaa orientaacija. tikliidz vinjsh to pasaka man rodas jautaajusm, kaadeelj piem., darba kolektiivaa ir jaapublisko sava sex orientaacija.
ja es uzzinaatu, ka kaads ir gejs, es no vinja distanceetos. mani nesaista tas, kas saista vinju, mani neinteresee tas, kas interesee vinju, es neesmu taads, kaads ir vinjsh.
man nav pretiigi cilveeki, kas izskataas savaadaak un es negribu lai visi izskatiitos vienaadi (kloni). man simpatizee panki, man simpatizee citaadi domaajoshie (apgjeerab zinjaa) jo tas manu ikdienu padara kraasainaaku. bet luudzu nejauc izskatu ar geju darbiibaam - apskaavushies viirieshi, buchas utt... tas suukaa.

"es perosnigi nevelos njemties sava gulta ar savu draudzeni. gultas "dalja" mana dzive aiznjem tik pat lielu dalju ka vairumam gjimenju. mes velamies iet ar savam otram pusitem uz ielas, buchoties uz ielas, ka to dara hetero paari, sadoties rokas, preceties un visadi citadi darit to pashu ko daritu, ja vien otrai pusitei butu kraninhs (vai otradi)
mani draugi, lielakoties (jaatzist, ka tikai un vienigi) ir heteroseksuali cilveki. nevienam nav nekadas problemas. tikai virieshiem nez kapec bailes, ka kads gejs vinju iekaros :)))) nu, vismaz zinasiet, ka jutas sievietes, kad vinjas negribeti iekaro. "

man pohuj, ko Juus un Juusu draudzene darat gultaa, aarpus taas vai jebkuraa citaa vietaa. Buchojies uz ielas, apskaujies, bet man tas shkjiet pretiigi.punkts
vai Jums ir kaadas asociaacijas, smarzhas, vielas, skati, kas Jums izraisa fiziologjisku nepatiku?! ja ir, tad Juus mani sapratiisiet.
tas gejs, kursh mani meegjinaas "iekarot", aatri iepaziis stomatologjiskaa instituuta uznjemshanas telpu.


"hmm, man tomer liekas, ka jus biede tieshi iedomas par homoseksualu aktu nevis pashi homoseksualie cilveki ka tadi, vai es nekljudos? vai jus pieljaujat, ka kadreiz varetu pargulet ar virieti (ja esat virietis)? ja jaa, tad nav ko baidities! ja nee, tad ari nav ko baidities! jus tachu nesaksiet izmainit savu seksualo orientaciju, vai ne taa? vai jus domajat, ka peksnji liela dalja cilveku izlems kljut par homoseksualistiem??"

es nebaidos, mani tas neinteresee, man tas shkjiet pretiigi. varu tikai atkaartot, ko teicu par katra privaato dziivi savaas maajaas, savos intereshu klubinjos un pulceeshanaas vietaas. ja man kaut kas ir pretiigi, tad es to pateikshu. citi to pateica vecriigaa, viens metot ar olu, cits kliedzot, cits raadot ar pirkstiem.
nebaaziet savu orientaaciju man virsuu no aviizeem, no tv ekraaniem, pilseetu parkos un citaas vietaas.

pilnîgi vienalga kas tas ir - slimîba vai norma
Nav pieïaujama naida izrâdîðana tikai par to, ka cilvçks ir savâdâks.
Latvijai veidojas labs tçls EU - sitam ebrejus, nçìerus, arâbus, gejus, lezbietes, krievus.
Kad sâks sist plikpaurus , es emigrçðu.

Kas tad ir mainiijies homoseksuaalismaa, kopsh to sviitroja no slimiibu saraksta? Tikai tas, ka mainiijushaas personas, kuras sho sarakstu veido. To veido cilveeki. Naaks citi, ieliks atpakalj. Un ko tad?
Kaapeec atljaut uz ielas buchoties viviem vechiem, bet neatljaut virinaataajam demonstreet savu kraaninju? Tie liidizigi aizskar liidzcilveeku juutas, lai gan biistami nav ne viens ne otrs, vai ne? Kaadeelj neljaut paariitim (kaut hetero) kopoties parcinjaa? netraucee tachu citiem?

Ko var pçrties - ebrejus sit arî citur, pret gejiem vçrðas arî citur, nçìerus sit arî citur. Nu nav Latvija ne pirmâ, ne vienîgâ valsts, kur to dara.

Labi - nesauksim "slimîba", teiksim "novirze"... sauc to kâ gribi - tas neko nemaina...
Neredzu saistîbu starp homoseksuâlismu un minçtajiem filozofiem un vçl jo vairâk Apgaismîbu... nejauc te lietas, kam ar homoseksuâlo novirzi nav sakara...
Un tikko tu izej uz ielas ar plakâtu rokâ, vai ienâc te forumâ - tâ tu vairs neesi savâ pasaulç - te ir sabiedriska vide - tev jârçíinâs ka citi (un ðajâ gadîjumâ - lielâkâ daïa) taviem uzskatiem nepiekritîs...
Tâpçc ->>> "Kirke_ ja tu jûties laimîga tâda kâda esi, tad kapçc nedzîvo savâ pasaulç? kapçc nâc un mçìini parliecinât citus?"

i

"Tatad cilveki, kas izmanto analo atveri kakasanai ir "nesapratigie dzivniecini".....Bet kirke un tamlidzigie izmanto savu anusu celiem merkiem..."
nee, es ta neteicu. es teicu, ka nesapratigie dzivniecinji nespej, nemak utt. ietekmet apzinati apstakljus un izmantot apstakljus, sevi un savu apkartni sava laba. ta ir katra pasha darishana, kadiem merkjiem vinhs anusu izmanto, kaut vai audze tajas pukjites. ne jau par anusu un seksu ir musu stasts.

"ACIS-IR LAI REDZETU, AUSIS-IR LAI DZIRDETU, ANALA ATVERE-, LAI KAKATU, BET SEKSUALAS BAUDAS GUSANAI ,DIEMZEL IR CITS CAURUMINS."
TAVAS acis ir lai redzetu, citi acis izmanto, lai verotu, lai tas krasotu, lai ieliktu tajas kontaktleecas un smukak izskatitos, galu gala tiek ari milji buchotas acis, lai paraditu savu maigumu; TAVAS ausis ir lai dzirdetu, citi tas izmanto ari tapec, lai nesatu tajos auskarus, lai tas varetu skupstit, lai raditu baudu utt; TAVA anala atvere ir, lai kakatu, citi to izmanto ari, lai miletos (uhuuuu, ari heteroseksuaaalji!!)

"Homoseksualisms ir pretdabiska dzimumtieksme uz ta pasa dzimuma personam."
diemzhel atkal nakas atkartot n-to reizi, ka ta nav tikai dzimumtieksme, ar oficialo definiciju ludzu iepazities augstak. savu novertejumu mes varam likt pats klat, ka vien velamies, bet objektivi ir tas - ka ta ir vienkarshi atskjiriga seksuala orientacija. ne laba, ne ljauna.. vienkarshi atskjiriga..

Kas mums zinâms par homoseksualitâti?

Pirmkârt, homoseksualitâte ir traucçjums, lai gan Amerikas Psihiatru asociâcija (APA) to noliedz. Geji un lesbietes izdarîja lielu politisku spiedienu uz ðo profesionâlo organizâciju, liekot tai atzît, ka homoseksualitâte ir "normâla". Debates ilga gadiem. Visbeidzot, 1973.gadâ tika pieòemts lçmums svîtrot ðo stâvokli no organizâcijas "Diagnostikas un statistikas rokasgrâmatas". Ðâdam lçmumam nebija zinâtniska pamata, bet to lielâ mçrâ ietekmçja APA locekïu balsojums, ko ierosinâja un finansçja Nacionâlâ geju un lesbieðu komisija.

Psihologi un psihiatri, kuri nepiekrît ðai politiski koriìçtajai interpretâcijai vai kuri mçìina palîdzçt homoseksuâlistiem mainîties, ðodien ir pakïauti nemitîgiem uzbrukumiem un apsûdzîbâm par ïaunprâtîgu rîcîbu.

Otrkârt, mçs zinâm, ka ðo traucçjumu parasti "neizvçlas". Kurð no mums apzinâti izvçlçtos tâdu dzîves ceïu, kas mûs atsveðinâtu no ìimenes, atðíirtu no draugiem, radîtu nievâjoðu attieksmi no heteroseksuâlâs sabiedrîbas puses, pakïautu tuberkulozei, AIDS un pat îsâkam mûþa ilgumam? Nç, homoseksualitâti apzinâti neizvçlas, izòemot ïoti retos gadîjumos. Tâ vietâ apjukuði bçrni un pusaudþi konstatç, ka dara kaut ko tâdu, ko viòi pat nesaprot.

Treðkârt. Par spîti pretçjiem viedokïiem, nav nekâdu pierâdîjumu, ka homoseksualitâtei ir ìençtisks pamats. Tas nenozîmç, ka nav iespçjama bioloìiska dispozîcija vai iedzimts temperaments, kas cilvçku padara viegli iespaidojamu pret apkârtçjo ietekmi.

Bet ja nu pedofils (vîrietis, kam ir dzimumattiecîbas ar bçrniem) apgalvotu, ka tâ viòam ir iedzimtâ tieksme? Viòð to varçtu labi pamatot. Protams, ka viòa dzimumorgâni un testosterons, kas tos darbina, ir ìençtiskas izcelsmes. Pat ja viòa perversijas iemesls bûtu bçrnîbâ gûta pieredze, viòð pareizi apgalvotu, ka nav pats izvçlçjies bût tas, kas viòð ir. Bet nu un tad? Vai tas mazina viòa vainu? Vai sabiedrîbai vajadzçtu pieòemt un aizstâvçt pedofilus un pieðíirt viòiem îpaðas civiltiesîbas? Vai tas, ka viòi tiek tiesâti, sodîti un nonâk ieslodzîjumâ, jo dara to, kas viòiem ir "ieprogrammçts", ir klaja diskriminâcija? Nç! Viòu seksuâlâs izvçles iemesls neattaisno paðu uzvedîbu, kuru sabiedrîba uzskata par amorâlu un peïamu.

Es ceru, ka jûs saprotat. Ìençtiska nosliece darît amorâlas lietas tâs neattaisno. Mûsos ir daudzi ìençtiski priekðnosacîjumi, bet tas neko nenozîmç.

Mçs katrs esam atbildîgs par to, ka darâm,- bez aizbildinâjumiem un racionâliem izskaidrojumiem.

Neviens ievçrojams ìençtikas speciâlists nav gatavs apgalvot, ka bûtu atklâjis "geju gçnu" vai citu ìençtisku râdîtâju. Lai gan trûkst acîmredzamu pierâdîjumu, geju un lesbieðu organizâcijas un viòu draugi plaðsaziòas lîdzekïos turpina iestâstît sabiedrîbai, ka jautâjums ir atrisinâts - homoseksuâlisti ir "tâdi no dzimðanas".

Uz þurnâlu Time un Newsweek vâkiem ar lieliem burtiem par ðo tçmu bija nodrukâti "daudzsoloði atklâjumi". Time savu rakstu nosauca "Meklçjiet geju gçnu", bet Newsweek publicçja rakstu "Vai DNS ietekmç vîrieða homoseksualitâti?". Oprab ðai tçmai veltîja vairâkas tendenciozas TV pârraides, un Barbara Voltersa nesen sacîja: "Arvien vairâk cilvçku uzskata, ka par homoseksuâlu cilvçku piedzimst." Lai gan ðî politiski motivçtâ informâcija ir absolûti nepatiesa (jeb dezinformâcija), tâ savu ir paveikusi. Saskaòâ ar Harris organizçto aptauju 2000.gada februârî 35% aptaujâto uzskatîja, ka homoseksualitâte ir "iedzimta".

Tam, ka tas tâ nav, ir vçl citi pârliecinoði pierâdîjumi.

Piemçram, identiskajiem dvîòiem ir vienâds hromosomu, jeb DNS komplekts, un katrâ hromosomu pârî ìençtiskais mantojums ir pilnîgi vienâds. Tâdçï, ja viens no dvîòiem "piedzimst" homoseksuâls, arî otram neizbçgami vajadzçtu bût ar ðâdu iezîmi. Taèu tas tâ nav. Ir jâbût kâdam citam iemeslam.

Turklât, ja homoseksualitâte patieðâm bûtu pârmantota, tai vajadzçtu izzust no cilvçku genofonda, jo tie, kam tâ piemît, nemçdz radît pçcnâcçjus. Jebkura iezîme, kas netiek nodota tâlâk nâkamajai paaudzei, galu galâ izzûd lîdz ar indivîdu, kuram tâ piemitusi.

Homoseksualitâte ne vien turpina pastâvçt visâs pasaules tautâs, bet daþâs kultûrâs tâ ir îpaði sazçlusi. Ja ðo stâvokli izraisîtu pârmantotas iezîmes, tad homoseksualitâte visos laikos bûtu "nemainîga". Taèu vçstures gaitâ ir bijuðas tâdas sabiedrîbas, kâ Sodoma un Gomora, un senâs Grieíijas un Romas impçrijas, kur homoseksualitâte sasniedza epidçmijas apmçrus. Vçstures fakti liecina, ka ðîs un daudzas citas kultûras pamazâm ieslîga izvirtîbâ, izraisot seksuâlu perversiju tâs visdaþâdâkajâs izpausmçs.

Visbeidzot, ja homoseksualitâtei bûtu ìençtisks pamats, tâ bûtu nenovçrðama, nemainâma, nelabojama un neârstçjama. Par laimi, tas tâ nav. Profilakse ir efektîva, un pârmaiòas ir iespçjamas. Te atkal jâsaka, ka geju un lesbieðu organizâcijas un plaðsaziòas lîdzekïi ir pârliecinâjuði sabiedrîbu, ka homoseksualitâte, tâpat kâ cilvçka rases piederîba, ir iepriekðnoteikta un tur neko nevarot darît. Tâ nu gan nav taisnîba. Mums ir zinâmi apmçram 800 bijuðie geji un lesbietes, kas ir kïuvuði brîvi no homoseksuâlâ dzîves veida un ir atgriezuðies heteroseksualitâtç.

Viens no ðâdiem cilvçkiem ir mans kolçìis Dþons Pouks organizâcijâ Focus on the Family, kurð savu dzîvi veltîjis tam, lai rûpçtos un palîdzçtu cilvçkiem, kuri vçlas mainîties. Savâ laikâ viòð bija nopietni saistîts ar geju sabiedrîbu, viòð piedalîjâs "geju parâdçs" un ìçrbâs kâ sieviete. Bet... kopð 1987.gada viòð ir heteroseksuâls. Viòð ir laimîgi precçjies ar Annu, bijuðo lesbieti, un viòiem ir divi brîniðíîgi bçrni.

Psihologs Dþordþs Rîkers saka, ka ir pârliecinoði pierâdîjumi tam, ka gan ar vai bez psihiatrijas iejaukðanâs ir iespçjams mainît cilvçka seksuâlo orientâciju. Viòð raksta: "Lielâkajâ daïâ gadîjumu dzimumu identitâtes traucçjumi pilnîbâ atrisinâs".

Roberts Spiczers, Kolumbijas universitâtes psiholoìijas profesors, 2001.gada maijâ radîja îstu satraukuma vçtru. Spiczers, kurð 1973.gadâ bija iniciators APA lçmumam svîtrot homoseksualitâti kâ psihiskâs veselîbas traucçjumu, tagad pavçstîja sava jaunâkâ pçtîjuma rezultâtus: "Daþi cilvçki var mainîties, homoseksuâlistiem kïûstot par normâliem cilvçkiem, un mums tas bûtu jâòem vçrâ." Ne to vçlçjâs dzirdçt viòa kritiíi. Mçs uzslavçjam Spiczeru par drosmi pârbaudît un atmaskot mîtu par ðî stâvokïa nenovçrðamîbu.

Lîdz ar to mçìinâsim saprast, kas tad îsti notiek ar zçniem, kuri sajût prehomoseksuâlas dziòas. Lai to saprastu, mçs aplûkosim vecâkiem un skolotâjiem domâtu materiâlu, kas ir labâkais, kâdu man izdevies atrast. Tas apkopots klîniskâ psihologa Dþozefa Nikolosi grâmatâ "Preventing Homosexuality: A Parent's Guide (Homoseksualitâtes novçrðana: palîgs vecâkiem)". Manuprât, Dr. Nikolosi ir ievçrojamâkais mûsdienu speciâlists homoseksualitâtes novçrðanâ un ârstçðanâ. Viòa grâmatâ sniegti praktiski padomi un skaidra perspektîva attiecîbâ uz to, kas izraisa homoseksualitâti.

Mana pârliecîba ir (un arvien vairâk zinâtnieku domâ lîdzîgi), ka bûtiska loma zçna normâlâ attîstîbâ par vîrieti ir tçvam. Patiesîba ir tâda, ka tçvs ir svarîgâks nekâ mamma. Mâte laiþ pasaulç zçnu. Tçvs veido vîrieti. Bçrnîbâ gan zçni, gan meitenes ir emocionâli pieíçruðies mammai. Runâjot psihoanalîtiskâ valodâ, mâte ir bçrna pirmais mîlestîbas objekts. Viòa apmierina visas sava bçrna pamatvajadzîbas.

Meitenes augot var turpinât identificçties ar savu mâti. Zçna attîstîbâ ir kâds papilduzdevums - diferencçties no identitâtes ar mâti un identificçties ar tçvu. Ðajâ posmâ, sâkot apm. no 18 mçneðu vecuma, mazs zçns ne vien sâk ievçrot atðíirîbu, bet viòam arî jâizlemj, "kurð no viòiem es bûðu?". Lîdz ar ðo identitâtes maiòu mazais zçns pieòem tçvu kâ vîriðíîbas paraugu. Tâ ir izvçle. Ðî izvçle ietver lçmumu, ka viòð negrib bût kâ mamma.

Zçna tçvam tikmçr ir savi uzdevumi. Viòam ir jâatspoguïo un jânostiprina sava dçla vîriðíîba. Viòð kopâ ar dçlu var izvçlçties tâdas nodarbîbas un spçles, kas pilnîgi atðíiras no spçlçm ar mazu meiteni. Viòð pat var kopâ ar dçlu iet duðâ, kur dçls noteikti pamanîs, ka tçtim ir tâds pats penis kâ viòam, tikai lielâks.

Kad zçni sâk identificçties ar savu tçvu un saprast, kas viòâ ir saistoðs un interesants, viòi mâcîsies pieòemt arî savu vîriðíîbu. Ieejot vîrieðu pasaulç, viòi diferencçsies no mâtes, un tas viòiem dos brîvîbas un spçka izjûtu. Ðâdi iedroðinot savus dçlus, vecâki palîdzçs tiem attîstît vîrieða identitâti, un viòi bez grûtîbâm izaugs normâli un apzinâsies savu dzimumu.

15 gadu laikâ esmu runâjis ar simtiem homoseksuâlu vîrieðu, bet vçl neesmu saticis nevienu, kurð bûtu teicis, ka viòam ir bijuðas mîloðas, cieòas pilnas attiecîbas ar savu tçvu.

Ja jums, vecâki, ir sieviðíîgs zçns vai vîriðíîga meitene, es mudinu jûs iegâdâties ðo grâmatu un tad meklçt speciâlista padomu.

Taèu esiet ïoti uzmanîgi ar ðî cilvçka izvçli. Nepareizam padomam ðajâ laikâ var bût ârkârtîgi nelabvçlîga ietekme, un tas var nostiprinât raduðâs tendences. Òemot vçrâ psihiskâs veselîbas profesijas attîstîbas virzienu, lielâkajai daïai sekulâro psihiatru, psihologu un padomdevçju, manuprât, bûs nepareiza nostâja. Viòi jûsu bçrnam apgalvos, ka viòð ir homoseksuâls un ka viòam ar to ir jâsamierinâs.

Ir jâmin vçl viens iemesls, kas izraisa dzimuma identitâtes traucçjumus. Tos rada bçrnîbâ piedzîvotâ seksuâlâ izmantoðana. Kâds pçtîjums atklâja, ka 30% homoseksuâlistu bçrnîbâ ir seksuâli izmantoti, daudzi no viòiem vairâkkârt. Ðâda pieredze var bût postoða, un atkarîbâ no tâ, kâdâ vecumâ tas notiek, tâ var ietekmçt visu dzîvi. Lai gan seksuâlâs izmantoðanas ïaunums ir milzîgs, tiek pieliktas visas pûles, lai atceltu seksa aizliegumu starp vîrieðiem un zçniem.

Par ðo kampaòu, kas izvçrsta, lai mainîtu sabiedrîbas attieksmi, ir rakstîts geju un lesbieðu publikâcijâs, un tâ sâk parâdîties pat lielâkajos preses izdevumos.

Vai ir kâdi pierâdîjumi vçl, ka geju un lesbieðu kustîbas pârstâvji cenðas panâkt likumîgu iespçju seksuâli izmantot mazus bçrnus? Jâ, ir. Piemçram, to parâda arvien pieaugoðâ Ziemeïamerikas Vîrieðu/zçnu mîlestîbas asociâcija (North American Man/Boy Love Association) ietekme, kas nekautrçjoties atbalsta seksu starp pieauguðajiem un bçrniem. Tâs moto: "Sekss ap astoòu gadu vecumu jau ir par vçlu." Lai gan lielâkajâ daïâ geju un lesbieðu preses izdevumu nav izteikts tieðs atbalsts ðai noþçlojamai organizâcijai, vairums to arî nenosoda. Tas daudz ko izsaka.

Geji enerìiski cenðas iekïût arî Zçnu skautu organizâcijâ, kâ tas veiksmîgi jau ir izdevies lesbietçm. Meiteòu gaidu organizâcijâ 33% no darbiniecçm esot lesbietes.

Par vçlçðanos piekïût zçniem liecina arî citi pierâdîjumi. Tas redzams pasaules mçroga centienos juridiski samazinât bçrnu vecumu, kad viòi var piekrist dzimumattiecîbâm ar pieauguðajiem.

Lielbritânijâ tas tika samazinâts lîdz 16 gadiem, Zviedrijâ un Francijâ - 15, Vâcijâ, Islandç, Itâlijâ, Sanmarîno un Slovçnijâ - 14, bet Spânijâ, Holandç, Maltâ, un Portugâlç - 12.

Vai tas nav galçji necilvçciski, ka pçdçjâs no minçtajâm valstîm divpadsmit gadus veci bçrni, no kuriem lielâkâ daïa vçl nav sasnieguði pubertâti, var piekrist dzimumattiecîbâm ar vecâkiem vîrieðiem, kuri vçlas viòus seksuâli izmantot? Turklât vecâki viòus nespçj likumîgi no tâ aizsargât. Te rodas jautâjums: "Kâpçc geju un lesbieðu organizâcijas ir tik mçrítiecîgi darbojuðâs, lai samazinâtu bçrnu atbildîbas vecumu?"

Ðeit ir tikai viena atbilde.

Vissatriecoðâkais pierâdîjums vçlmei iegût bçrnu auditoriju parâdâs kâdâ rakstâ, kura autors ir Maikls Svifts - izdevuma Gay Community News darbinieks. Ðajâ ðokçjoðajâ paziòojumâ bija rakstîts:

"Mçs pârvçrtîsim jûsu dçlus, jûsu vârgâs vîriðíîbas, seklo sapòu un vulgâro melu simbolus, par pederastiem. Mçs viòus pavedinâsim jûsu skolâs un kopmîtnçs, sporta zâlçs, ìçrbtuvçs, sporta laukumos, jûsu seminâros, jaunieðu grupâs, kinoteâtru tualetçs, armijas kazarmâs, jûsu diennakts degvielas uzpildes staciju çstuvçs, jûsu vîrieðu klubos, jûsu kongresa namos, visur, kur vîrieði ir kopâ ar citiem vîrieðiem.

Jûsu dçli kïûs par mûsu rokaspuiðiem un izpildîs mûsu pavçles. Viòi tiks pârveidoti mûsu lîdzîbâ. Viòi sâks iekârot un dievinât mûs.

Visi homoseksuâlie aizliegumi tiks atcelti. Tâ vietâ tiks pieòemta likumdoðana, kas veicina mîlestîbu starp vîrieðiem.

Visiem homoseksuâïiem ir jâbût vienotiem kâ brâïiem; mums ir jâbût vienotiem mâkslinieciski, filozofiski, sociâli, politiski un finansiâli. Mçs triumfçsim tikai tad, kad parâdîsim savu seju netikumîgajam heteroseksuâlajam ienaidniekam.

Ìimene - melu, nodevîbas, viduvçjîbas, liekulîbas un neþçlîbas augsne - tiks likvidçta. Ìimene, kas nomâc iztçli un ierobeþo brîvo gribu, ir jâizskauþ. Ìençtikas laboratorijâs tiks ieòemti un izaudzinâti nevainojami zçni. Viòi augs kopâ komunâlâ vidç, homoseksuâlu zinâtnieku uzraudzîbâ un vadîbâ.

Visas draudzes, kas mûs nosoda, tiks likvidçtas.

Trîciet, hetero cûkas, kad mçs parâdîsimies jûsu priekðâ bez maskâm!"

Vai ðie vârdi pârstâvçja viena cilvçka vai plaðâkas sabiedrîbas uzskatus? Es nezinu.

Protams, ka ne visi homoseksuâlisti piekrît ðâdiem uzskatiem, taèu mums savi zçni ir jâsargâ no seksuâlas izmantoðanas, vienalga - homoseksuâlas vai heteroseksuâlas. Kad viòi ir mazi, sargâjiet viòus dienu un nakti. Uz spçles ir likts pârâk daudz. Nelieciet viòiem vieniem paðiem iet sabiedriskajâ tualetç. Esiet ïoti piesardzîgi, uzticot kâdam cilvçkam vasaras nometnç, svçtdienas skolâ vai kaimiòos. Jebkura veida bçrna seksuâlai izmantoðanai ir vienlîdz postoða ietekme, vienalga, vai to dara ìimenes loceklis vai kaimiòð, homoseksuâli vai heteroseksuâli orientçts cilvçks.

Apkopojot visu ðajâ nodaïâ pârrunâto, vai jûs saprotat, ka ðî uzmâcîgâ ietekme spçj apmulsinât pavisam mazus zçnus, kuri piedzîvo dzimuma identitâtes krîzi? Un ko mçs teiksim par TV pârraidçm un filmâm, kas pamudina zçnus un meitenes "domât homoseksuâli" un iejusties pretçjâ dzimuma lomâ?

Saistot iepriekð teikto ar tçvu trûkumu jeb neiesaistîðanos, mçs sâkam aptvert, kâpçc palielinâs homoseksualitâtes izplatîba, un kâpçc arvien vairâk bçrnu un pusaudþu domâ, ka ir homoseksuâli.

Perversija ir pretdabiska tieksme dzimumdzivee.
perversio sexualis; perversio samaitatiba;perversus apgriezts,acgarns; sexus dzimums.

Parakstos zem katra gh vaarda.

Es homoseksuaaljus nesitu. tik nesaprotu, kaadeelj man vinji buutu akuraat jaamiil?
Jaa divi homo buchojaas, man ir pretiigi un es noveershos riebumaa. Vai taa mana vaina?



Man liekas runa nav par naidu, bet par nepatiku, pretiigumu. Kuru vinji nez kaapeec akuraat grib skaidrot kaa naidu. A puulii- puulja efekt sbuus vienmeer. J avinji domaaja, ka buus tajaa gaajienaa savaadaak, ka abija, tad vinji ir paarak naivi. tautai Latvijaa vajag uz ko izgaatz negaacija sun shaads gaajien sir akurata pateiciigs meerkjis. nedomaaju, ka kopumaa tiem lajutinjiem baigi jau nu interesee homo cilveecinji.

"Man nav skaidrs, kaadeelj man nevar shkjist pretiigs skuupsts starp divaam sievieteem vai starp diviem viirieshiem? Nu ir tas pretiigi un pretdabiski."
protams, ka var, bet jautajums, kapec?? kapec mums skjiet nepienjemama maiguma izpausme starp miloshiem cilvekiem? tapec, ka mes ar kadu no tiem identificejamies?

"vai ta nevar buchoties maajaas (kaa to dara lielaakaa dlaja cilveeku)."
kapec jabushojas majas??

"bet nu rodas iespaids, ka homo ir iipashi tendeeti uz ekshibicionismu- gribu iet uz ielas buchoties."
redzi, tas atkarigs, domajams, no kulturas. budapeshta uz katra stura cilveki - jauni un veci - buchojas. vienkarshi prieks skatities un liekas visa pasaule labaka. kapec lai to sleptu?

"Un preceeties? Kas taas par preciibaam? Izsmiekls kaut kaads! Sieva un sieva?"
tieshi taa, un mes tagad varam skalji panjirgaties kartejo reizi :)

Novçrsties no riebuma nav tas pats, kas kliegt rupjîbas un mest ar olu! Atðíirîbu jûti?

Vispirms kirkei jaasaprot vaards dzimumtieksme, kas nebuut nenoziime klaju koposhanos, bet tieshi visu kopaa- preteejaa dzimuma pievilciibu Tavaas aciis un visu paareejo, arii seksuaala stieksmes, bet ne tikai.

to bibs

"kâpçc homoseksuâïi tik uzmâcîgi apgalvo, ka visiem no viòiem bail un sauc to par fobiju? Vai jebkura nepatika ir fobija?"
skjiet, ka ikviena IRACIONALA nepatika ir fobija, skatit -
http://www.clarocet.com/encyclopedia/ir-intro.htm

"Seksuâlâs vçlmes var bût iemesls nepatikai un pat riebumam - man liekas pretîgi gulçt ar savu dzimumu, man liekas pretîgs grupveida sekss, man liekas pretîgi, ka vîrietis pçrk maukas - tas viss par cilvçku tomçr kaut ko liecina, un, ja man tas nav pieòemams, netîksme rodas gribot negribot."
man skjiet, ka riebums rodas tiklidz es iedomajos, ka es ta varetu darit. bet kapec jaiedomajas sevi citu vieta. pienjemiet, ka tie ir citi cilveki ar citam velmem un iegribam.

"Par to, vai homoseksuâli orientçti cilvçki atðíiras vizuâli - liela daïa jâ. Pietika kaut vai paskatîties tos kadrus, ko râdîja pa TV."
ta tiesham nav taisniba, varat ieskatities gay.lv profilos. cilveki ka cilveki un simts gadus neatskjirsi, vai homoseskauli vai ne. cilveki drizak atskjiras pes to gaumes un personibam

"Es paturu sev tiesîbas uzskatît homoseksuâlismu par novirzi, jo kâ jau te rakstîja - tas ir bioloìiskais strupceïð."
kapec jus vienkarshi nepaturat labak tiesibas sev neiesaistities homoseksualas attiecibas, kas jums nav pienjemami, bet ljaut, lai tadas iesaistas tie, kas to velas?