visu nelasîju, bet tâ blûberijas terapeite, manuprât, par daudz runâ :D

visu laiku lielâs, kâ viòa tagad te dziïi urbs un meþonîgi raudinâs (kâ tâds pneimatiskais asfalta urbçjs), tikai par naudas noteikumiem iedomâjas pateikt 4. reizç. tiesa, tâ jau tikai rakstîtâjas interpretâcija. bet prasâs paanalizçt paðu terapeiti :D

un tâ nu meitene iet pie terapeita gaidîdama, kad dziïurbums tiks paveikts ar pçkðòiem skaòas efektiem un iluminâcijâm... un ka viòa kritîs ìîbonî gluþi kâ jaunâ laika sektâ... un ja process notiks lçni un saprâtîgi, tad jutîsies apèakarçta.

es pati esmu ïoti pozitîva pret psihoterapiju. tikai izmantoju izdevîbu piekasîties autores aprakstîtajam gadîjumam :D

Ðíiet, ka meitene vispâr gaida kâdu rezultâtu...kaut ko savâdâku par sarunâm forumâ vai ar draudzeni:)

Jâ, nu es nezinu, ko es gaidu, bet es jau rakstîju, ka pie iepriekðçjâs terapeites, kad gâju, katrâ reizç jutu, ka kaut kas notiek, ka viòai ir kâds plâns un sajçga, ko darît. Varbût ðai arî ir plâns. es tik nejûtu, tâpçc gribu to ar viòu izrunât. Savâdâk man liekas, ka mçs visu laiku runâjam par ikdienu, nu ir tâda sajûta, ka es pïâpâtu ar draudzeni, pagâjuðo reizi pastâstîju, kâ es esmu muzicçjusi un uzstâjusies publikas priekðâ, par ko viòai bij baigais pârsteigums. tad vçl stâstîju, kâ ar stopiem braucâm uz -Parîzi. Nu viòa tik priecâjâs, ka man arî interesanti gâjis. Jâ, nu ir bijuðas arî labas lietas manâ dzîvç. Bet varbût viòai ir jâapzin arî tâs pozitîvâs lietas, es nezinu kâ tur îsti tâ terapija notiek pçc kâdiem principiem. Ir taèu laikam kaut kâda teorija pçc kâ vadâs.
Un vienu dienu mçs ar mazo pastaigâjâmies un man bija tâdas pozitîvas emocijas, atmiòâ nâca laiks kad dzîvoju pie tâs paðas trakâs vecâsmâtes, bet kâ es pavasarî un vasarâ dzîvojos pa meþu, braukâju ar riteni, gâju peldçt. Tâ, ka ir arî pozitîvas atmiòas par to visu laiku.
Es vispâr nezinu, kâ bûs ar terapiju, pagâjuðo nedçïu mazais bija saslimis un man nu pienâca tâ situâcija, kad bija vai nu ar slimu mazo jâkuïas uz centru vai jâmaksâ par neesoðu reizi. Es viòai piezvanîju un teicu, ka es vairs pie viòas neieðu, jo maksât es nespçju par to, ka sçþu ar slimu bçrnu mâjâs un nav cita varianta kâ beigt. Bet viòa pierunâja atnâkt, lai kâdu kompromisu sameklçtu.

Paklau, Blueberry, bet tas ir baigais sviests. Es uzskatîtu, ka mani èakarç un neietu vairs.

Tu domaa par to terapijas vadiiðanu? Nu es tâpçc gribu ar viòu to pârrunât. Man jau liekas, ka to naudu par kavçjumu es negribu maksât tieði tâpçc, ka man liekas, kas nav viss kâ vajag, bet es gribu pârliecinâties, es jau tomçr diezgan daudz reizes esmu bijusi, negribas ïoti atkal skriet ko citu meklçt.

"Man jau liekas, ka to naudu par kavçjumu es negribu maksât tieði tâpçc, ka man liekas, kas nav viss kâ vajag,"

Ðis Tavs teikums man liek domât par pamatîgu smadzeòu izskaloðanu. Kurð tad vispâr grib par kaut ko maksât lieku naudu? Pst sajauc Tev galvu un Tu sâc domât par pilnîgi nesakarîgâm lietâm - varçtu padomât, ka tas var novest pie Tavas problçmas risinâjuma.

es pa ðo laiku izlasîju jûsu diskusiju, pamatîgi esat apzpïâpâjuðâs!
"``...vai lielaako dalju sissdienas probleemas tiesam radiijusi pardziivojumi berniibaa?`` "
piekrîtu. ne jau visas, bet lielâko daïu. tagad, kad man paðai bçrns (10 mçneði) esmu salasîjusies bçrnu psiholoìijas utt grâmatas un biðíi esmu uz ðito ieciklçjusies, bet jâ, piekrîtu.
manâ gadîjumâ - nebiju skarbo pâridarîjumu, bet vnk par mani diezko nelikâs zinis. pirmâs bçrnîbas atmiòas - ka visi cilvçki ir kaut kur aiz priekðkara (vai varbût aiz gultiòas restçm) un ka man aar viòiem nav nekâdu attiecîbu. ka es domâju, jûtu, bet viòi tikai rçgojas. tad nu laikam ðajâ agrâs bçrnîbas laikâ esmu priekð sevis sapratusi, ka dzîvç tâ ir iekârtots, ka visas manas emocijas ir man paðai un man ar citiem cilvçkiem nav un nevar bût nekâdu emocionâlu attiecîbu, un tâ arî dzîvoju turpmâk. komplektâ ar vçlâku vecâku kritisku attieksmi par manu personu sanâca diezgan drûma depresija.
paðlaik sîce ir mana terapeite, bet, kad viòa paaugsies, terapiju (iesâku agrâk) turpinâðu :D

Varbût tâ nelaimes sakne tomçr ir citur- attieksmç?
Bçrni nepiedzimst vienâdi- viens ir ïoti sabiedrisks, cits vairâk sevî vçrsts. Bet mûsu sabiedrîba lielâkoties ir vçrsta uz to, ka visiem jâbût vienâdiem. Tas tiek iepotçts jau no bçrnîbas, visus ar vienâdâm mçrauklâm mçrot, visiem vienas prasîbas piemçrojot. Pçc tam jau cilvçks ir ieprogrammçts, ka viòð nedrîkst daudz atðíirties. Un nu tik visi "mçrâs ar krâniòiem": man tâds vîrs/ sieva, alga, mâja, dzîvoklis, maðîna; kruti ir braukt slçpot, ceïot, utt...Beigu beigâs tik atðíirîgâm personîbâm ir jâkïûst vienâdiem -kas patiesîbâ nozîmç, lai cilvçks bûtu laimîgs viòam vajag apstiprinâjumu un pieòemðanu no citiem. Tâ vietâ, lai viòð saprastu, kas viòð pats tâds ir, un lai iemâcîtos bût paðpietiekams un paðapmierinâts ar to, kâds patiesîbâ ir, viòð meklç iespçju atrast sevi citu vçrtîbâs.
Tâpçc es domâju, ka nav jâmeklç vaina bçrnîbâ. Ir jâmeklç saskaòa ar savu iekðçjo ES. Tas nozîmç, ka nav nekâ cita, kas jâmaina, kâ tikai orientâcija no sevis apliecinâðanas no ârpuses uz sevis apliecinâðanu sevî.

salmu oga.
nu kâda gan ieprogrammçta attieksme un mçrîðanâs var bût bçrnam, kuram jau gada vecumâ ir skaidri redzamas novârtâ atstâðanas pazîmes, 4 gadu vecumâ skaidras neirozes, un tâlâk dzîve attîstâs kâ vektors, kas, kâ sâcies, tâ arî savu virzienu nemaina.
vai zîdainim ar depresiju.
paguglç zîdaiòu depresija, droðâ pieíerðanâs, droðâ piesaiste - nu jau ir diezgan daudz vienkârðu latvisku rakstu tîklâ.

Vot, vot, sâc tikai googlçt- tas pats, kas lasît medicînas enciklopçdiju:)
Kâ Tu domâ, cik daudz bçrnus varçja pieskatît mûsu senèi? Nebija laika viòiem uíinâties.
Skaidrs, ka katram mums var bût kaut kas bûtiskas pietrûcis ( a varbût bijis par daudz), es tikai gribu pateikt, ka rakâðanâs pa bçrnîbu (lai arî tur tas viss ir ir radies), nav pareizais virziens. Nav ko skatîties atpakaï, jâskatâs uz priekðu.

mûsu senèi dzîvoja daþkârt pat vairâkas ìimenes vienâ telpâ; neviens nepalika pamests. un vai mûsu senèi bija pilnîgi veseli? starp viòiem gana daudz alkoholiíu un tamlîdzîgi.
bet lai tev sokas skatîties pareizâ virzienâ :)

Runa nav par ukji-ukji. Beernam piedzimstot ir jaasanjem pilniiga droshiibas sajuuta zinaamu laiku. Tad pamazaam vinjsh vaarda tieshaa noziimee saak raapot prom un iepaziit pasauli, neturoties tikai pie vecaakiem. Ja nav bijis shiis droshaas sajuutas, tad ir suudi. Ne velti eksperimenti ar cilveekveidiigajiem primaatiem pieraada, ka mazulis bez tuviiibas ar maati vai nu aiziet bojaa vai nespeej adapteeties baraa.

...nenotiek jau tur rakaashanaas tamajaa beerniibaa, bet pietruukusho elementu kompensaacija taa saciit...

analizeet savu terapiju netaa ir bezjeedziigi. terapeits reizeem dara un saka it kaa logjiski nesaprotamas un neizskaidrojamas lietas, ko no malas var ljoti paarprast. visi procesi un jautaajumi, kaadi rodas terapijaa, kljuust skaidri tikai tad, kad tos pats izrunaa ar terapeitu. es jau shito malju vienaa malshanaa, pashai apnicis...

vai tad Tev, Blueberry, ir naacies maksaat par kaadiem kaveetajiem seansiem?

es zinu cilveeku, kas celjas bezmaz naktii, lai brauktu apmeeram 80 km pie pst. vinjam bija viena vieniiga depresija, ne darba, ne naudas... a tagad visi briinaas, un saka, ka baigais malacis, jo tuuliit buus arii magjistra graads visam pa vidu... ne tikai darbs ir -- dziive saak peec dziives izskatiities.

neeertiibas ar ieshanu pie terapeita rodas, bet tas ir shtrunts pret depresiju. es, piemeeram, to murgu vairs negribu, kad visu dienu jaapavada gultaa...

nav jau runa par to, ka mees dazhaadi esam, bet par taisno celju uz invaliditaati...



Edited 1 time(s). Last edit at 28.04.2008 22:18 by Runcene.

blueberry, vai tev ir iespçjams atgriezties pie iepriekðçjâs psihoterapeites?

Es vakar domâju, ka laikam tieðâm nav labi tâ runât par saviem seansiem. Ðodien man jâiet pie terapeites un tad jau parunâsim. Man pagaidâm nav bijis jâmaksâ, bet pagâjuðo nedçï es nebiju un tad nu ðodien tâ kâ bûtu tâ reize, kad jâmaksâ dubultâ.

Pie iepriekðçjâ terapeita noteikti ir iespçjams atgriezties, es tikai jau rakstîju, kâpçc îsti negribu un vçl arî viòa vienmçr ir tik aizòemta, ïoti grûti piemeklçt kâdu laiku. Viòa laikam arî studentiem pasniedz, vismaz tâ es saprotu.

Gulçt gultâ visu laiku ir drausmîgi.
Man laikam tam nenormâlajam nogurumam un vâjumam bija arî cits pamats. Esmu laikam no saviem bçrniem dabûjusi ar to vîrusu un emsu mazliet apslimusi, nu sâp visas maliòas un galva sâp, deguns iet ciet. Ðlimot man riebjas, jo nav jau tâpat neviena, kas kaut ko tagad manâ vietâ izdarîtu, bet vismaz labi bûtu, ja pçc atveseïoðanâs atgrieztos kaut cik enerìijas.

...par to bērnību...augu kopā ar drušku, mani vecāki mani pieskatīja, it kā viss bija labi, saulaina bērnība, tā teikt...bet druškai mājās šausmas, vecāki koda tā, ka maz neliekas, tēvs sita visu ģimeni, ieskaitot viņa māti un manu drušku...tātad sākot no četru gadu vecuma līdz kādai 7-8 klasei, mana druška dzīvoja ārprātā, tur dzima bērni, kurus mēs abas pieskatījām, bet pēdējos jau vairs neredzējām,tos atstāja dzemdību namā.Druška bieži nakšņoja pie mums, vai es pie viņas, jo manā klātbūtnē viņas tēvs, lai arī kādā šmigā būtu,neskārās druškai klāt(protams, savādāk atkal atnāks mana ome ar lielo koku:))
Tātad, kādēļ to rakstu...redz, druškai NAV nekādu psiholoģisku problēmu no viņas "jaukās" bernības, bet es cīnos ar kkādām stulbībām. Manuprāt tas jau vien liecina par to, ka mēs katrs piedzimstam ar kkādu noteiktu nervu sitēmas, teiksim, tipu, un, pa lielākai daļai, tas, kas ar mums šajā līmenī notiek, laikam nav atkarīgs no bērnības traumām, bet gan no tā kā mēs uztveram vienu vai otru dzīves notikumu, kkādas problēmas u.t.t..

Vijolît -

Es arî sliecos Tev piekrist. Kaut kad agrâk te jau atsaucos uz pazîstamas uzòçmçjas un sabiedrîbas dâmas Irçnas Pulkinenas piemçru - arî viòai ir bijusi pabriesmîga bçrnîba, tomçr tas nav novedis pie depresijas, tiesi otrâdi - viòa ne tikai dzîvo, bet acîmredzami izbauda dzîvi... Vçl man ir lîdzîgs stâsts par klasesbiedreni, kura auga kopâ ar mâti un patçvu, kurð viòu acîmredzami tikai piecieta, arî iekaustîja, tai pat laika bezgalîgi mîleja un lutinâja savu îsto dçlu. Man pat bija bailes pie viòâs iet ciemos uz mâjâm, kad viòâs patevs bija mâjâs. Un vçl - arî vienai no manâm labâkajâm draudzençm ir lîdzîgs dzivestâsts, arî ta pati pateva epopeja. Otrai, savukârt, tçvs alkoholiíis ar visâm no ta izrietoðajâm sekâm. Ko es ðeit gribu uzsvert - neviena no viòâm nezina kas ir depresija. Bet es, aprûpetais un izlutinâtais siltumnîcas stâdiòð no normâlas ìimenes, gan to zinu.:(((

Blueberyy -

Laikam jau drusku netaktiks jautâjums, bet tomçr - vai Tava psihoterapeite nav D. C.? Kaut kas baigi pazîstams visâ tajâ ko raksti...:)))

es gan nezinu nevienu veselu alkaanu beernu... klasiskas depresijas varbuut nav, bet fiziskaas kaites stabili... vinji ir ar baigo dziivotspeeju, jo ir bijis jaaizdziivo murgainos apstaakljos... dazhi ir trakaa noliegumaa, ka viss bijis oki, un taa arii saka pasaulei...

Bet Pulkinena ne vienmeer ir izbaudiijusi dziivi... negribu klachu sist, bet vinjai bijushais nav palicis bez sekaam... tachu ir tikusi galaa. mees redzam tagad to, kas notiek, kad cilveeks sevi speej savaakt. un tieshi taapeec vinja ir apbriinojama.

to Pulkinenu mçs pazîstam no masu mçdijiem, nevis personîgi. katra no mums varçtu visâdas forðas lietas par sevi pastâstît, un labu tçlu izveidot. it îpaði viòas gados. un baudît dzîvi arî.
par Lailas druðkâm - tas labi, ka viòâm nav depresijas. bet vai viòâm viss kârtîbâ ar attiecîbâm? jo risks ir apprecçt alkânu vai citâdi atkarîgo, vai vienkârði tipu, kas pazemo (klapç, zâìç, krâpj) un tamlîdzîgi.

Piekrîtu, ka ne visi krît depresijâ vai ir VD. Varbût tas nav pats sliktâkais. Smagas attiecîbu problçmas, alkohols, narkotikas, azartspçles...

Kâdas atsauksmes par psihoterapeiti Daci Ceravu? Ðausm''igi dârga, bet laikam bûs jâiet.

nee, Laila, tâ nav tâpati.
Vispâr es ðodien pie viòas biju, pateicu visu, ko domâju, palika domîga. Nu, ja man tâ pateiktu, es ieslîgtu atkal apâtijâ un tâ, bet psihoterapeits taèu cerams spçj uzòemt kritiku. Par pagâjuðo reizi gan viòa grib naudiòu dabût. Bet es negribu dot, nezinu, kas bûs, viòa teica, ka tad nâkamo reizi par to parunâsim un it kâ to naudiòu var vçlâk atdot. Nu, izjautâju par viòas metodçm. Es nezinu. Es jûtu, ka esmu vienkârði pie viòas piesaistîta. Kad cilvçkam kâ man ir ïoti slikti, tad liekas, ka no tâ grâvja nevar tikt ârâ un ka var notikt kas ïoti slikts un tu vairs netiksi uz pekâm. Tad tagad, kad eju pie terapeita, man liekas, ka vismaz ir kâds kas mani pieskata un neïaus man galîgi nogrimt. Sajûta, ka es vismaz kaut ko daru.
Bet es nezinu tieðâm vai man tas viss ko dod. Es te prâtoju, varbût tomçr aiziet pie tâs iepriekðçjâs terapeites un paskatîties, kâ man patiks.

Runâjot par tiem atgadîjumiem, kad ir bijusi traka bçrnîba, bet cilvçks ir vesels, es gribu pastâstît arî par sevi. Es arî visus pusaudþu gadus lîdz kâdiem 19 gadiem visu varçju, biju stipra, vispâr neraudâju, visu varçju izdarît, es neiznu, kâpçc tas pârtrûka. Tâ draudzene mani atcerâs kâ aktîvisti un sabiedrisku cilvçku. Man jau liekas, ka es biju to visu pâridarîjumu dçï nocietinâjusies, noòemusies, ka es visu varu izdarît un man nekas nekait, ka cilvçku priekðâ jâbût stiprai, lai tevi neviens nevarçtu ievainot.
Atceros, ka man bija ðausmîgi kauns, ka mani neaudzina mamma, bet vecmamma, es to ïoti slçpu no visiem, es jutos pie kaut kâ vainîga. Un tâ jau arî ir, kad cilvçkam ir kâda nelaime, citi atrod vârgo vietu un tur koþ vissâpîgâk. Nesaprotu, kâpçc otrs cilvçks, kuram tâ jau ir grûti un sâpîgi vçl ir jâizsmej. Es domâju, ka tur arî daïçji radâs bailes no cilvçkiem, bailes uzticçties. Ja kaut ko nemâcçju, tad apsmçja mani, ka mamma droði vien piedzçrusies nevar pat neko man iemâcît. Un droði vien tâdu lietu dçï nâcâs saòemties, man bija ïoti labas sekmes. Nezinu, kâpçc tagad vairs tâda neesmu, bet izvairos baidos, varbût ja dzîve mani atkal piespiestu pie sienas, es atkal saòemtos un darîtu visu cik var. bet gribas jau arî bût laimîgam.
Nu vispâr vairâk par visu man gribas mieru. Man ir bijis visâdi labâk un sliktâk, bet neatceros kad pçdçjo reizi es izjustu mieru. Reti, kad vîram ielienu azotç vai kaut kâ tâ, bet tas ar ir uz mirkli.

Mani ar omite audzinaja, bet vecaki tiesam nodzeras un tagad jau mirusi. Kaut ari es nevaru teikt, ka berniba par to baigi butu kautrejusies (kaut ka taja mazaja ciemata tapat visi visu zinaja, un neba mums vienigajiem tadi krenki bija),tomer daudz kas cits atstaj tadu lielu robu, kas neaizpildas, kas velk kaut kur leja un nelaiz vala. Piemeram, man nav pilnigi nekada prieksstata par savu mati - emocionali nav. Es vispar neko nejutu, tikai nozelu par to, ka man tagad tik gruti iesaknoties dzive un pirmam kartam - saprast un pienemt sevi.
Tomer es, tapat ka Tu, zinu, kas tas ir iespejams, - isaka vai garaka cela, bet ir. Un ir jaiet!

ir jaaiet, taa ir...

vienkaarshi cilveeks kaut kad saluuzt ar to varoniibas masku. videejais cilvis reizeem paraud, kad skumji, papriecaajas, kad beediigi, bet smagos apstaakljos un apsmieklaa augushiem nav nedz viena, nedz otra. ir visu vareeshana, kas vienreiz beidzas. es to vareeju mazliet ilgaak par 18 gadiem, bet gadu skaits situaaciju nemaina.

cik esmu veerojusi citus un domaajusi par sevi, tik esmu secinaajusi, ka peec druumas beerniibas izveidojas apmeeram 3 cilveeku tipi...

vieni, kas iet perfektu vecaaku celju aciimredzamaa veidaa. pashi ir kaartiigi kodeeji jebshu ljauni un vardarbiigi. biezhi no shiem veidojas cietumnieki. atrodiet kaadaa cietumaa cilveeku ar videeji aritmeetisko normaalo beerniibu.

tad ir tie, kas kaadu laiku meegjina dariit visu ko taadu, lai buutu labi citu aciis un tiktu atziiti, bet vienaa briidii vinji vairs nespeej, jo neviens vinju centienus iipashi neveertee. vinji saak manipuleet, kljuust necieshami, un gjimene biezhi no vinjiem noveershas. ja vinji ir vadiitaaji uznjeemumaa, tad ir elle.

tad ir treshaa kategorija -- nabaga teicamnieki un lieli varonji dziivee, baigie altruisti, visiem vinji paliidz, par visiem domaa... biezhi vecaakie vai vieniigie beerni neveiksmiigaa gjimenee... taa ir viskumjaakaa kategorija, jo vinji domaa tikai par citiem un biezhi mirst agri, jo galiigi nocepas... tajaa pashaa laikaa vinji visu laiku domaa, ka ir slikti un dara nepiedodami maz laba... moka sevi ar pashpaarmetumiem...

no nelaimiigas veestures naakushajiem veicas labaak, ja par vinjiem kaads beerniibaa ir paruupeejies -- draugu vecaaki, skolotaaja etc.

Man sodien vakarpusee jabrauc ar mazo uz zirgiem, uz to reitterapiju un tas mani tik ðausmîgi nomâc. Lûdzu palîdziet man izdomât, kâpçc tas varçtu tik ïoti nomâkt. Man negribas turp braukt, es visu laiku cenðos izdomât iemeslus, lai varçtu nebraukt. Piemçram ðodien es domâju, ka ârâ neþçlîgs vçjð un tâ kâ mums jâbrauc ar sabiedrisko un lîdz tam jâiet pusstunda ar kâjâm, tad es ðtukoju, ka varbût nevest. bet tas nav tas îstâkais iemesls, es gan bûtu ïoti atvieglota, ja kaut kas notiktu un nevajadzçtu braukt. Sajûtas tâdas paðas kâ skolâ bijis, kad neesmu sagatavojusies uz stundu un tik ïoti ceru, ka pasniedzçjam bûs kaut kas noticis un viòð neieradîsies.
Es nevaru saprast, vai tas ir vienkârði slinkums kaut kur braukt vai tas ir kas cits. Tâ trenere tâda ðerpa dâma un man no viòas ir bail, es tur vienmçr klusçju un man liekas, ka viòa domâ, ka es esmu tizla. Man gan nekas tâds nav jâdara, tikai mazais jânotur taisni uz zirga, bet es to ik pa laikam nevaru. varbût es negribu braukt, jo man bail no tâ cilvçka?
Nu, es tieðâm nezinu.
Es te visu to stâstu, jo ðî ir tâda situâcija, kad es saprotu, kas mani nomâc un no kâ man ir slikti, tâpçc gribu kaut kâdu risinâjumu. Parasti jau ir tâ, ka es nezinu, kas mani nomâc un tâs visas lietas krâjas un krâjas, lîdz vispâr liekas, ka dzîvç tikai vienas ðausmas vien ir, nekâ laba.

brauc, kaut vai sakod zobus un brauc, jo Tu jau loti labi zini, ka Tev ir jabrauc un tas naks Tev par labu.


kaut vai aizbrauksi un varbut tas Tev palidzes saprast, kas isti Tevi nomac vai baida, vai ari izradisies, ka nav tik traki...

Pat tas, kas klibo, iet uz prieksu, ne atpakal.

Bûtiski ir problçmas risinât, kad tâs parâdâs. Vçlâk tas var bût daudz grûtâk. Ja ir tâ, ka negribas iet, bet tomçr ïoti nepiecieðams, tad ir jâiet. Vçlâk Tev bûs prieks, ka esi sevi pârvarçjusi. A tâ trenere ir ðerpa tâpçc, ka viòai paðai ir problçmas. Neòem viòu galvâ.

Saòemies un brauc, Tu taèu zini mazajam tas vajadzîgs un nâks par labu!

Kaut gan saka, jau, ka nevajag darît to, ko negribâs, bet cik daudz lietu tomçr darâm pret sevi...

Mana versija - tev bail no tâs ðerpâs dâmas, varbût viòa atgâdina kâdu no tavas pagâtnes, un tev asociçjas ar viòu nepatîkamas sajûtas. Tu meklç ceïu/ ieganstu, kâ no ðîm nepatîkamajâm sajûtâm/atmiòâm izvairîties. Bet kamçr turpini izvairîties, tikmçr neiemâcies tâs uzvarçt...
p.s. mana filozofçðana nâk no manas pieredzes, varbût tev ir savâdâk)