etapi taa kaa buutu skaidri, bet ko dariit ar 2. etapu,

ja tas ir kaut kas... iisti neizrunaajams... meele nelokaas... vot i nezinu... neprasu atbildi, bet vnk praatoju...

piedo, Blueberry, ka pietaisu Tavu teemu...

man ir blusas, toch...

to lielo piedoshanas proceduuru taisiiju, kad man bija ljoti slikti.....man liekas - ja ir pienaacis iistais moments - tad taa piedoshana izdodas un kad tas klikshkjis nostraadaa, tad saac taalaakajaa dziivee jau automaatiski piedot.....bet tur atkal ir savas nianses......jo atshkjiriigaaks kljuusti no citiem, jo vientuljaaks.

blusas ir taapeec, ka mees esam nepaartrauktaa attiistiibaa - vai nu visu laiku straadaa ar sevi vai met mieru - meklee nedaudz citu metodi.

k.Matilde -

..."nu ko par jums teikt, ps pacienti - visaadu blusu pilni kaa lauka sunji.
kurss sen iziets, bet kaut kaads nemiers juus diida....." - vot, vot, man arî ðitas ir ienâcis prâtâ, ka sekmîgu psihoterapiju izgâjuðajiem (kâ Runcene, Alstere, varbût te ir vçl kâds) jau nu vismazâk ðeit bûtu jatusçjas, tâ vietâ bûtu jadzivo "happily ever after" un atpakaï pâr plecu vispâr nabûtu jâskatâs...:))) Protams, ir jauki pakomunicçt ar tik pieredzes bagâtiem cilvçkiem, kuriem tik veiksmîgi izdevies atrisinât savas problçmas (pozitîvâ piemçra spçks ir ïoti liels), bet... kâpçc Jûs joprojâm esat ðeit???

Runcene nebuut nav izgaajusi savu terapiju...

liidz happily ever after veel jaapacieshas...

Ïoti daudzâs grâmatâs par to ir rakstîts- jâatrod, kas ir konkrçtas traumas cçlonis, var pat neatrast sâkotnçjo, bet kâdu ne tik senu, kopasakarîbas ir tâs paðas. Saprast, ka esi par to apvainojies, ko glabâ sevî un nevari aizmirst. Un tad, izprotot notikuðo, piedot sev, piedot citiem. Bet tam jâbût ne tâ, labi jau labi, piedodu, bet tieðâm tâ , lai nekas nepaliek, tikai tâda vieda sapratne par to. Tas nav viegli, gan atrast, gan piedot, un pârorientçt dzîvi uz jaunâm sajûtâm, kâ k. Matilde raksta. Bet domâju, ka psihoterapijas procesa rezultâtam bûtu jâbût tâdam paðam. Psihoterapeitam vajadzçtu bût tam, kas ïautu ðos stresus ieraudzît, bet, acîmredzot, vairumâ gadîjumu tâ nenotiek.
Savukârt metode ar pozitîviem pantiòiem ïauj izspiest no zemapziòas vecos stresus un aizvietot tos ar pozitîvu nostâdni.
Metode, kas ir, piemçram, Norbekovam, savâ ziòâ ir tâ pati íermeòa terapija. Likvidçjot sasprindzinâjumu íermenî (vai mainot stâju), mazinâs arî psiholoìiskais sasprindzinâjums. Un to tâ visu laiku uzturot, mainâs reaìçðanas veids.

......manu miiljo arii piemineeji.....Norbekovu :)

...matildei alias magdalçnîtei vieds skatiens uz problçmu...tâ við i...
...bet...nevis piedot, bet atvainot...jçdzienisks bardaks galva vçl nevienam un nekad labumu nav atnesis...
...atvainoðana nozîmç pârkraut savu problçmu uz
atvainojamâ pleciem...un tîri karmiski cilvçks tiek vaïâ no sasaistes ar grekâzi...jebðu - katram savs...:)...un atvainoðana var notikt arî nedomâjot par kâdiem konkrçtiem kustoòiem vai laiku...
...nu ja...:)



Edited 1 time(s). Last edit at 04.04.2008 15:31 by madcynics.

Man ir interesanti palasît par to, kas ir bijis manas dzîves sastâvdaïa n-os gadus. Gribçtos jau viedos padomus dot un palîdzçt, bet cenðos aprobeþoties ar padalîðanos pieredzç. Katram savs ceïð ejams.
No vienas lietas arî netieku vaïâ - bail no jebkâdâm izmeklçðanâm, jo liekas, ka pateiks nâvçjoðo diagnozi;) Bet progress ir. Agrâk par to bieþi ikdienâ bija jâdomâ, tagad tikai ienâk prâtâ, kad kâda pârbaude spaidu kârtâ jâveic tipa obligâtâ veselîbas pârbaude. No zobârstiem, psihiatriem un acu ârsta nebaidos:)

Alstere, no nâvçjoðas diagnozes nav ko baidîties. Ârsti ir tik pavirði, ka pamana to tikai tad, kad jau ir kirdik :D

...tas gan...nupat ar vienu tâdu kretînisma izpausmi nakas saskarties...

Laila
Nebiedee prom viedos gudros. Lai vinji te tusee, vismaz man tadi pozitiivi piemeeri loti paliidz nu vismaz uz briidi, bet dazreiz arii tads briidis ir svariigs.
Es tikko padomaaju, ka laikam tomer visiem, kam ir taa depresija no muusu pulka, ir arii kaut kadi vegetatiivie trauceejumi. Vai nav neviena, kam ir tikai depresija? Nu man laikam kaut kadi vegetativie traucejumi ar uznaak, bet taa nepastavigi. Es vairam to ta fiziski izjutu, ka pastiprinatu svisanu, it seviski sliktaa laikaa, galvas reibonji, bet tas mani galiigi netraucee. Vai taas bailes arii skaitaas pie VD? Nu tagad it kaa nekas nav, bet ir bijis, kad naktii pilecu seedus un liekas, ka kaut kas mani znaudzis (kaads lietuveens moska). Un veel, kad gaidiiju puisiiti, bija viens periods, kad bija nenormaalas bailes, ka vareetu parpliist vecaa keizargrieziena reeta,bet tad nodarbojos ar passugestiju, citadi tas bailes nebij panesamas.

Es nezinu vai kaads man gribees atbildeet uz tik personisku jautaajumu, bet gribeetos zinaat, vai lielaako dalju sissdienas probleemas tiesam radiijusi pardziivojumi berniibaa? Nu tie, kas labu laiku iet pie psihoterapeita gan jau to ir sapratusi.
Man tagad ir taa, ka nav vairs saapiigi domaat par to, ko man vecaamate nodariijusi vai mamma kaa izriikojusies, bet man liekas, ka traucee loti tas, kas ir pilniigi kaa iekalts manii, nu aptuveni - tu esi slikta, nekam nederiiga utt. Taas manas sajuutas par sevi un taas bailes, ka kaut kas nav izdariits ka vajag un tas ir tik sausmiigi. Logisku apsveerumu tur nav, tas pretiigas sajuutas nak no dziileem, liekas kaa saaugusas ar mani. Vai no taa vispaar ir iespeejams tikt valjaa? Un kadaa veidaa? To es nesaprotu. Liekas, ka ta informaacija jau iestradata galvaa sinapsu tiiklaa un visu laiku tur cirkulee.

Un rakstiit te juus varat drosi visu, kas par to, ka mana teema, nav jau jaatbild tikai uz konkreeto jautaajumu. Es jau teicu, ka man paliek labaak ar jums parunaajoties un dzirdot juusu pardomas:)

Manu nelaimju iemesls ir beerniiba. Sekas atstaaj gan "piedziivotais" mammas puncii, gan ziidainja periods un to mees neatceramies. Par mani pavisam atklaati. Mans teevs maati appreceeja tikai taapeec, ka vinja bija staavoklii. Ja teevs maati buutu pametis, vinja buutu taisiijusi abortu. Nezinja turpinaajusies ilgi, jo teevs taa iisti neesot ticeejis, ka beerns ir no vinja. Tas veel nekas, bet mamma man pamaniijaas to siiki un smalki man izstaastiit, lamaajoties, sitot un nemitiigi pieminot, ka es vinjai neesmu vajadziiga un vaacos prom. Lauliiba, protams, taapat aatri paputeeja. Mani ievietoja siliitee (bija taadas pirms beernudaarza) no 1.5 meenesha vecuma. Taalaak arii nekas labs nebija arii periodaa, ko jau atceros, bet lai tas paliek.
Mana pirmaa beerniibas atminja ir, kad 2.5 gadu vecumaa pamodos naktii ar briesmiigi saaposhu ausi un klusi seedeeju gultinjaa NEUZDRIIKSTEEDAMAAS raudaat vai trauceet kaadu. Pie shaa biezzi atgriezaamies ar ps.t., beerns, kursh juutas droshiibaa, nebaidaas mekleet paliidziibu pie mammas.
Rezultaats bija komunikaacijas gruutiibas ar cilveekiem t.sk. vienaudzziem, muuzziga vainas sajuuta, bailes nom visa un visiem...daudz kas. Tas, savukaart radiija sekas un panesaas. Pati biju paarsteigta, ka beigaas no manis izkuunjojaas cilveeks, kas patiesiibaa ir komunikabls un atveerts, miilosha un miileeta (tam ilgi nevareeju noticeet), kaa gjeneetiski biju patiesiibaa ieprogrammeeta.

Man ar taa drausmiiga vainas sajuuta un bailes no visiem.
Vai tagad tev vairs nav saapiigi to visu atcereeties?
Es sodien pildiiju vienu anketu, ko iedeva meitas bernudarzaa un tur taadi jautaajumi - vai tevi berniba pera ar siksnu, vai pera ar auklu vai deeli vai kadu citu smagu prieksmetu, vai pazemoja utt.( Nu tada viena anketas dalja bija). Un man atkal sevis palika tik zeel. Saprotu, ka man visu laiku gribas sevi zeelot, bet vajadzetu jau laikam ta ka pariet citaa kategorijaa no zelosanas uz darbiibu. Bet es tik zeeloju, ak es nabadziite, cik man bija gruuti, tikai tas diemzeel nekadu attistibu nedod. Tads regress.

...nja...atbraucâm...:)

Man nav saapiigi vairs neko atcereeties. Laikam pie ps.t. izraudaats. Esmu piedevusi gan maatei (jau 20 gadu zem zemes), gan teevam (nomira shopavasar 86 g. vecumaa).
Visam ir savas gaishaas puses. Mani beerni ir gaidiiti un patiesi miileeti kopsh briizza, kad sevi pieteikushi. Vinji nepaziist sitienus un lamaashanos, ir atbalstiiti gan priekos, gan beedaas. Deelus audzinot ljoti labi atcereejos, ko juut beerns. Tagad, kad jau pieaugushi, juutu, ka vinji mani miil un noveertee. Ne tik daudz vaardos (nereti gan no citiem dzirdu, kaa tieku aizmugureeji slaveeta), bet darbos un attieksmee. Vinji ir laimiigi un briivi. Tas ir mans lielaakais prieks.

``...vai lielaako dalju sissdienas probleemas tiesam radiijusi pardziivojumi berniibaa?``
_______________________________
Jâ, tâ ir, kaut gan neesmu vçl izgâjusi lîdz galam pst.kursu un pilnîgi viss vçl nav izrunâts un aprunâts, bet jâ, laikam,- viss slçpjas bçrnîbâ-attieksme pret notikumiem, lietâm, reakcija uz tâm, zemapziòa atpazîst lietas no bçrnîbas (kaut gan nevarçtu teikt, ka man bijusi ïoti nelaimîga bçrnîba salîdzinot ar citiem, bet savu devusi) un no tâ arî rodas visas problçmas....

Es sodien beidzot uzsaaku skriesanu. Baigi gruuti gaaja, kadas 5 minuutes man liekas tik paskreeju, bet nekas, pamazaam un galvenais jau ir tas, ka es kaut ko uzsaaku.
Bija pie manis draudzene un teica, ka es nemaz neizskatos peec depresijas slimnieka. Ja es varu tomeer darboties un mazo visur vadaat. Bet man jau nekas cits neatliek. Taa ka tik traki nav, ka galiigi nevareetu sanjemties kaut ko izdariit. Bet gruuti ir, katru dienu tas prasa milziigu gribasspeka piepuuli, lai es ar to mazo aizietu tur, kur mums jaabuut.
Galvenais tagad nepadoties un to skriesanu vismaz nepamest. Nezinu, ko dariit tad, ja uznaaks baigie sliktumi, kad ne pakusteet, kaa lai tad sevi piespiez. Un es zinu, ka man taadi uznaaks. Varbuut kadam kaads idejas, kaa paarvareet sevi taados baigi trakos briizos?



Edited 1 time(s). Last edit at 06.04.2008 12:40 by blueberry.

1) baigi trakos briizhus uzrauj augshaa kaut kaadas konkreetas situaacijas. tad:

a) jaaasaka sev -- tagad jaaatslaabst, jaapaelpo dzilji, tas paliidzees saakt domaat, jo domaashana tuuliit buus nepiecieshama;

b) jaameegjina saprast, kas uzraava uz augshu trako briidi, nekaadaa gadiijumaa nevajag to stumt projaam, iestumsi vnk to visu kjermenii -- saslimsi vai sazin kas;

c) biku jaaljaujas situaacijas apcerei, sirds var paklapeeties, var uznaakt miriens, bet tas nekas, ja miriena deelj iznaak paartraukums, turpinaam no taas vietas, kur apstaajaamies;

d) parasti izkristalizeejas, ka taa ir vecaa karte jaunaa kompii, kas ir uzraavusi uz augshu trako briidi. beernudienu reakcijas uz situaaciju, kuraa esi juties pilniigi bezpaliidziigs, jo tieshaam esi bijis bezpaliidziigs sava nelielaa vecuma deelj (lai atpaziistu senas reakcijas, ir jaastraadaa ar atminjaam. psihoterapijaa tas notiek.). taas, protams, var buut arii kaada veelaaka traumeejosha notikuma sekas, kad situaacija, kuraa tagad esam nokljuvushi, ir mazliet liidziiga vai kaut kaadaa radnieciiga paarciestajai.

e) tad apspriezhamies ar sevi, jo esam jau biku nomierinaajushies. taa, esmu jau liela bluuberija, vai tad man kaads var nodariit paari? es tachu pati varu sevi aizsargaat. man neviens neko nevar nodariit.

2) trakais briidis ljoti biezhi uznaak situaacijaas, kad meegjinaam saakt ar sevi straadaat un pashi sev paliidzeet. piemeeram, pirms skreejiena, piemeeram, pirms psihoterapeita.

par beerniibu es arii vareetu sho to uzrakstiit, bet taa ir sensitiiva teema. taa mana dziives dalja ir stipri murgaina. man par to runaajot kaut vai virspuseeji, joprojaam uznaak sirdsklapes, bet shodien esmu ieplaanojusi paveikt dazhus iekaveetus darbus, taapeec sirdsklapes nevaru atljauties. varbuut kaadu citu reizi...

par beerniibu - tas pats , kas Runcenei - kaadreiz uzrakstiishu, kad vareeshu atljauties , tagad vajag skaidru galvu, daudz darba.

Jaa, ja sanaak laiks un ir noskanjojums, varbuut kaut ko uzrakstiet.
Runcene - paldies par ieteikumiem. Vispaar ir taa, ka pirmaa reakcija uz to, ka ir slikti - gribas ieliist gultaa, saritinaaties un aizmigt un neko nezinaat un nejust. Ir loti gruuti sakt kaut ko stukot, it seviski man taados briizos galva ir pilniigi tuksa un neko nevaru padomaat, kaut kaads bloks iestaajas. Bet es pati zinu, ja es to palaidiisu tada paspluusmaa, pec tam netiksu vairs atkal uz striipas, tas mani ieraus savaas dziilees un tad jau es vairs nevareesu saprast, kas bijis par iemeslu un kapec man ir tik slikti. Tad buus taa, ka liksies, ka viss ir OK., bet no kaa tas sliktums, nevarn saprast.
Man vajadzeetu kaut kaadu metodi izdomaat, kas izdzen no taa sastinguma. Ir bijis, kad uz ielas peeksni paliek loti slikti, kad esmu kaa paralizeeta un tad ir gruuti, jo nekritiisu tak ielas viduu un neguleesu. Un tas sliktums ir taads neaprakstaams, taa kaa spiez un znjaudz sirdi, kaut kaads akmens uzguljas uz taas sirds un pa visu kermeni saudas tadas nelabas plussmas. Bet reaali jau ir psihologiski gruuti, kaut kaas nenormaals riebums, nespeeks un sausmas, bailes no kaut kaa. Es nemaz nemaaku izskaidrot. Taada nospiestiiba. Es vispaar visu laiku dziivoju ar taadu nospiestiibas sajuutu. Gribas pilniigi fiziski ar rokaam panjemt un to sajuutu noraut no savas sirds nost.

Blueberry

Tu esi ljoti preciizi aprakstiijusi to, ko es labi paziistu. velti saki, ka nemaaki izskaidrot.

man ir viena sega, kas ir piedziivojusi shitaadus briizhus. so, taatad nepadodamies, ja ikuraat nekaadi citaadi nevaram, panjemam kaadu ripu... bet taa ir beegshana.

metode, kas izdzen no sastinguma... var kaadam piezvaniit... ja jams grib klausiities... var ieposteet forumaa... bet taa arii ir beegshana.

sastingums ir briidis, kad emocijas naak virsuu, bet Tu negribi vinjas njemt pretii... jaa, varbuut taas buus bailes -- visbiezhaak jau... te derees shis tas no Kurpatova, ko Brasilia rakstiija -- naaciet bailes, laipni luudzu...

jo biezhaak laipni pienjemsi shiis bailes, jo retaak sastingumi saaks viesoties...

sho te visu terapeitei staastiiji? tas ir labs materiaals, ko vinja vareetu izmantot, lai Tu pati vareetu apguut prasmi savas gruutiibas risinaat...

principaa taa reagjee beerns... Tu esi saglabaajusi sho taktiku. Tu raksti, ka esi visu izstaastiijusi par beerniibu utt., bet ar izstaastiishanu vien nepietiek.

buus jaamegjina atcereeties situaacijas, kad saaki stingt, kad stingi pirmo reiz...

labi... atkal garsh sanaaca, tie, protams, mani mineejumi... noteikti ir kaadas nianses, ko es nevaru un negribu uzmineet, bet apmeeram uz to pusi vareetu buut.

Sestdien uznâca `sliktumi`, sâkumâ, kâ vienmçr, izbijos..pçc tam centos vçsu prâtu apdomât un `laipni aicinât` bailes ðurp...protams viòas ne tikai neatnâca, bet pat trauksme pârgâja, tâ kâ veids ir iedarbîgs, vajag tikai tâ no visas sirds stâties bailçm pretî, ne vienmçr tas tâ uzreiz izdodas...bet uz cik ilgu laiku..nezinu gan..vai tâ arî var pavisam tikt no bailçm (panikas) vaïâ? Kâ domâjat Jûs?

es varu tieshaam tikai domaat, jo no iisti no nemotiveetaam baileem veel neesmu atbriivojusies...

es esmu pamatos izdibinaajusi un sapratusi briizhus, kuros mani piemeklee bailes, kas izpauzhas kaa sastingums. es mineeshu piemeerus, jo iisti nezinu, kaa teoreetiski izskaidrot. bet tie piemeeri buus nepatiikami.

(BRIIDINU!!! SEKOS LJOTI NEJAUKI TEKSTI)

es sastingu kaadaa ljauzhu pilnaa vietaa, kad maate iespeera apm 2gadiigam beernelim, kad vinjsh, iedams pie rokas, iepinaas vinjai starp kaajaam. vinjsh nokrita zemee, maate speera veel un veel... un bljaava -- kaut tu buutu izkritis... es nebiju speejiiga neko iesaakt... visi gaaja mieriigi garaam, bet es biju kaa paarakmenjojusies...

otru pamatiigu sastingumu es dabuuju gluzhi nesen, kad zinjaas bez briidinaajuma raadiija roneenu mediibas... bljaaaa... ceert un ceert ar to cirtni... shaushaliigi... bet es nebiju speejiiga pakustinaat pulti... taadu skatu nez vai kaads veesu praatu noskatiijaas, bet buutu speejiigs vismaz to telli izsleegt...

ja es paarbiistos taa pamatiigi, tad briizhos, kad kaadam mazam, neaizsargaatam radiijumam dara paari vai veel sliktaak -- kad tam, kas notiek, nav nosaukuma... vai arii tad, kad kaads liidziigi izturas pret mani. es zinu, kur shiim reakcijaam kaajas aug man... ir biedeejoshi par to domaat un shiis lietas atcereeties, bet mani ir glaabis tikai tas, ka esmu veelreiz gaajusi tajaa visaa iekshaa liidz pashaam mieleem. tas beerniibas briidis ir taa pamatiigi jaaizgail sevii. izklausaas kaa pashspiidzinaashana, bet tas ir bijis vieniigais celjsh, kaa nedziivot shais bailees muuzhiigi.

Lîdzîga pieredze (gan agrâk) kâ Runcenei, bet no "otra gala".
Peldçju baseinâ, jutos OK. Meitene ap 10g. skrçja un paslîdçja uz flîzçm, bet smagi cietusi nebija. Pieskrçja, mamma, tçtis, vecmâmiòa, dakteris un visi satraukuðies tipa uíi-puíi. Man uznâca sliktumi uzreiz. Tad padomâju un izdomâju, ka reakcija no tâ, ka mani drîzâk piekâvuði bûtu par tâdu neveiklîbu bçrnîbâ. Biju kopâ ar vîru, izstâstîju pârdomas un viòs saprata. Sliktumu kâ ar roku noòçma.

nu, re, kaa tas ir... es arii buutu dabuujusi pa galvu, bet reagjeejam dazhaadi. taapeec jau vienkaarsha risinaajuma nav, bet apskaidriiba nonjem sastingumu, verbalizeeshana (izrunaashana), ja iespeejams, kaut vai ar "gudru cilveeku", tik taa, lai tauta neklausaas, un tie briizhi ar stingumu aizvien retaak piemeklee, jo apzinos, ka neesmu vairs kakjeens, bet runcene, iemaacos dranjkjiem arii maukt pretii, kad ir pelniijushi, nevis kaa nohipnotizeets trusiitis staaveet.

es ceru, ka driiz mani shitas pametiis pavisam.

Runcene- varbût nomaini niku pret Lauvene- tas ir vçl stiprâks zvçrs.

Es terapeitei visu stastu. Par to, ka tanii visaa jauzkaveejas, ne tikai jaizstasta, bet jadomaa, kad, kas un kaapec, es pilniigi piekriitu, bet atkal saku, ka man liekas to visu jakoordinee terapeitam, pagaidaam tas viss sanaacis tikai taa garaam braucot.

Man sodien palika slikti pie ortopeeda, kurs pateica, ka mazajm buus gariiga atpaliciiba. Bet es tam neticu. Tad es izdomaaju, ka vinjs noteikti to izpraatojis no mazaa diagnozes, kad uzzinaja, kaads vinjam bojaajums smadzenees, par ko dakteris nosausminaajas. Bet jau ir pieraadijies, ka teorija uz mums neattiecas un lai tur tas bojaajums arii paliek. Man mazais izliekas pat loti gudrs un sapraatiigs. Protams es nezinu, kaa bus ar tadam lietam ka hiperaktivitate un uzmanibas deficita sindroms vai veel kaut kada agresija, bet arii to es neticu.

Es baidos kaut ko uzsaakt, jo man liekas, ka es netiksu ar to galaa, liekas, ka man nebuus speeka vai man nekas nesanaaks.

Par tiem stastiem, tas ir sausmiigi viss. Man tados brizos ar paliek slikti un taas sapes tad liekas tik personiigas, it kaa man kads ar dunci grieztu sirdii.

Par gimeni neko ipasi negribas stastit, bet reizem ir taa, ka tad, kad teetis dusmojas uz meitu, man gribas vinju pieklapeet, jo taadas nepanesamas sajuutas, tads izmisums, tadas sapes sirdii un man liekas, ka meita arii taa jutas, nevariiga, izmisusi, sapinata, nobijusies, bet patiesiibaa taa nemaz nav. Tas ir manas sajuutas, manas probleemas. Meita varbuut paraud, bet tas ir tadas asaras, kas ir kaa reakcija uz to bridi, bet ne pilniigs izmisums un sajuuta, ka labaak mirt.

ja ir terapeits, tad protams labi, ka vinjsh koordinee, bet psihoterapija jau notiek arii pa nedeelju, kad mees domaajam utt...

Blueberry, Tu vienkaarshi esi malacis. teorijas ljoti biezhi neattiecas... uz mani arii pilniigi droshi, ka ne... ja es buutu njeemusi veeraa visas psihiatru birkas... tfu tu... aarsti dazhreiz palaizh muti, kur nevajag. taas ir taa cilveeka probleemas. pats no kaut kaa nobijaas...

Lielâkâ daïa ârstu neapzinâs ko pasaka...un tad te tâdi Vd staigâ apkârt :(

Turies Bluberry un tici...

Kâ jûs domâjiet, vai nogurums arî var provocçt depresiju? Un vai tâds sausmîgs nogurums ir vienkârsi pats no sevis (nu tipa pavasaris un trûkst vitamînu) vai tas ir saistîts ar visu sito VD un depresiju?
Man draudzene raksta, vinjai pavasaris galvâ un taurini vçderâ. Eh, bûtu man tâ.
Pçc sodienas vazâsanâs esmu tâ nogurusi, ka tâds besis.